Nemēģināt izprast briesmones - medmāsas rīcību

Vakar tiesa piemēroja mūža ieslodzījumu medmāsai Daigai Tēraudai, kura sakropļojusi un nonāvējusi savus bērnus. Tie ir prātam neaptverami noziegumi, un kā iesaka garīgās veselības speciālisti - tos arī nevajag mēģināt izprast.

FOTO: Evita Knospiņa, http://www.lotart.lv

Speciālisti sievieti atzinuši par pieskaitāmu - tādu, kura spējīga atbildēt par savu rīcību. Viņai piemītot deleģētais Minhauzena sindroms.

Pediatrs Eduards Egils Zālītis interneta vietnē www.vesels.lv norāda, ka arvien biežāk parādās specifiska vecāku psihiskā slimība - Minhauzena sindroms. Šie vecāki izgudro bērnam visādas kaites, slimības vai pat veicina šo slimību parādības visādos veidos.

Domāju, ka nevienam mūsu portāla lasītājam nav saprotams, kā vecāks var vēlēties veicināt bērna slimību izraisīšanu. Tieši otrādi - mūsu portālā tiek saņemta virkne jautājumu, kā vislabāk veicināt bērna attīstību, kā pamanīt kādu slimību simptomus, kuri ir vislabākie mediķi, lai palīdzētu problēmas risināt, bet te... sieviete, vairāku bērnu māte, bendē savus bērnus.

Vai tiešām daži simti latu spēj cilvēku padarīt par mežoni? Pat dzīvnieku vidē nekas tamlīdzīgs nav sastopams.

Prokuratūras ieskatā, sieviete kropļojusi bērnus mantkārīgā nolūkā - lai saņemtu invaliditātes pabalstus. Tīrais vājprāts. Visiem zināms, ka mūsu valstī sociālie pabalsti nevienu bagātu nepadarīs, turklāt bērnam - invalīdam ir daudz vairāk vajadzību nekā veselam bērniņam. Un vēl - bērnu māte nebija no visnabadzīgākajiem slāņiem - viņa kopā ar māti dzīvoja privātmājā Siguldā, viņai bija automašīna, ar kuru regulāri brauca uz darbu no Siguldas uz Valmieru. Tāpat arī meitu regulāri apciemojusi Rīgā, kur viņa mācījās vājredzīgo bērnu skolā. Vai tiešām daži simti latu spēj cilvēku padarīt par mežoni? Pat dzīvnieku vidē nekas tamlīdzīgs nav sastopams. Dzīvnieku mātītes gan nereti nokož savus jaunpiedzimušos mazuļus, bet tikai tos, kuri ir tik vārgi, ka zināms - neizdzīvos. 

Kā sieviete, kura 9 mēnešus zem sirds nēsājusi bērniņu, var viņam nodarīt tādas sāpes? Neaptverami, jā, bet nemēģināsim viņu izprast. Arī sievietes advokāts neatklāj, vai pati apsūdzētā ir skaidrojusi savu rīcību. Mums nav zināms, ko domāja viņa... Labi ir tas, ka mediķiem beidzot izdevās viņu atšifrēt. Paldies viņiem par to, paldies, ka ziņoja policijai, paldies izmeklētājiem, prokuratūrai par milzu paveikto darbu, kas bija ļoti emocionāli smags.

... kolēģi bija šokā - atsaucīga, izpalīdzīga, lai gan visai noslēgta - tā kolēģi raksturoja D.Tēraudu...

Iepriekš strādāju lielā medijā - ziņu aģentūrā LETA -, un kopā ar kolēģiem bijām pirmie, kas sabiedrībai parādīja šīs briesmīgās sievietes nežēlīgos darbus. Gatavojot rakstu, ar kolēģiem tikāmies un runājāmies ar medmāsas kolēģiem Vidzemes Reģionālajā slimnīcā, labdarības organizācijā, kur apsūdzētā bija pat valdes locekļa statusā. Es personīgi pa tālruni runāju ar sievietes māti, kurai nu jau ap 80 gadu.

Reklāma
Reklāma

Uzzinot, kāpēc esam ieradušies, kolēģi bija šokā - atsaucīga, izpalīdzīga, lai gan visai noslēgta - tā kolēģi raksturoja D.Tēraudu. Jā, visi zināja, ka viņai bijusi liela nelaime ar bērniem, kuri miruši, bet meitu, kura tagad ir pusaudzes vecumā, viņa esot mīlējusi. Kolēģiem stāstījusi par meitas panākumiem skolā, viņa centusies arī meitu skaisti apģērbt. Ja bijis jābrauc uz kādu konferenci Rīgā, vienmēr meitai vedusi kādu saldumiņu. Sieviete visur tika raksturota tikai pozitīvi. 

Kārtējo reizi sev jāatgādina - skaists iepakojums ne vienmēr liecina par produkta kvalitāti.

Man gan dīvaina šķita apsūdzētās mātes reakcija pēc meitas aizturēšanas. Bija pagājis jau kāds laiciņš kopš meita bija aizturēta, bet māte pat nebija interesējusies, kur meita palikusi. Dažos medijos no speciālistu mutes izskanējis, ka sievietes psihiskais stāvoklis, iespējams, ir bērnības sekas jeb nesaņemtās mīlestības no vecākiem sekas. Kāda bijusi viņas bērnība, to zina tikai daži, bet nedomāju gan, ka visiem bez mīlestības augušajiem būtu jāpārtop par necilvēkiem. Neba jau vecāki vieni audzina cilvēkbērnu, to dara arī skolotāji, līdzcilvēki. 

Kārtējo reizi sev jāatgādina - skaists iepakojums ne vienmēr liecina par produkta kvalitāti. Varbūt biežāk jāpievērš uzmanība tam, kas notiek mums apkārt - kaimiņos, uz ielas? Nebūt vienaldzīgam pret mazajām sirsniņām. Un īstenībā vissmagāk šobrīd un nākotnē ar mātes darbiem būs sadzīvot cietušajai meitenei, kura vairs nav maza un jau visu saprot. Ceru, ka ar viņu strādā un turpinās to darīt vēl ilgi, psihologi un citi speciālisti. Viņai dzīvot ar domu, ka māte ir slepkava, būs vissmagāk. Jātur īkšķi, lai meitenes redze uzlabotos, lai viņa no sirds dziļumiem vismaz kaut kad spētu izdzēst šīs rūgtās atmiņas. 

 

Autore: Aija Rutka,mammamuntetiem.lv redaktore