​Iesnas bērnudārzniekam - karš starp vecākiem!

Pienācis rudens, kas katrai mammai asociējas tikai ar iesnām un klepu. Un ne jau sev, bet mazajam ķiparam, kas pa vidu šīm likstām ir arī jāpalaiž uz dārziņu...

Varu pastāstīt to, ka esmu no tām laimīgajām mammām, kas varēja pilnvērtīgi izbaudīt bērna kopšanas atvaļinājumu. Pēc bērna gada vecuma sasniegšanas nebija jāskrien uz darbu un atkrita auklītes meklēšanas klapatas. Arī par bērna vietu dārziņā nebija jāuztraucas- zināju, ka sasniedzot pusotru gadu, bērnam vieta būs.

Vasarā gatavoju gan sevi, gan bērnu (bet vislielākā sagatavošanās bija vajadzīga tētim J ) dārziņa ikdienai. Vajadzēja „iebīdīt” bērnu nepieciešamajā dienas režīmā, „noslīpēt” ēšanas prasmes un iemācīt iet uz podiņa. Tuvojoties rudenim, pievērsu vairāk uzmanības imunitātes stiprināšanai- uzņemot dabiskos vitamīnus un cik nu mana saprašana ļāva - norūdīšanai.

Protams, bija pirmā vecāku sapulce, kurā tika iztirzāts jautājums par vecajām nelaimīgajām iesnām. Viena mamma pavaicāja: „kas tiek uzskatīts par iesnām?” Laikam sēdēju ļoti „ērtā” vietā, no kuras telpa un sanākušie vecāki bija pārredzami. Tas bija psihologa izvērtēšanas vērts skats- lielākā daļa novērsa skatienus grīdā, bet bija pāris mammas, kas sāka, piedodiet, „bakstīt” jautātāju- vai tev patiktu, ja tavs veselais bērns nāktu pie punķainajiem? It kā jau saprotama mammu reakcija.

„Parokoties” internetā, par veselības uzlabojošiem pasākumiem rudenī, izlasīju, ka saaukstēšanās laikā apkārt „klejo” ap 200 (!!!) vīrusu sugu. Šī informācija mani diezgan izbrīnīja un satrauca - kā lai nosargā bērnu tā, lai viņš var apmeklēt dārziņu biežāk kā slimot?

Tā nu ar bailēm gaidīju, kad sāksies lietainais periods un tam pienākošais komplekts- saaukstēšanās. Gatavojoties rudenim zināju, ka ir naivi cerēt, ka bērns neslimos. Patiesībā, tā „pa īstam” (tfu, tfu, tfu) slimojis vēl nav. Bija pāris pēcpusdienas, ko varētu uzskatīt, ka nu tūliņ viņam sāksies iesnas, jo kaut kas jocīgs nāk ārā, bet nākošajā rītā nekas neliecina par iesnu esamību. Drošības pēc vēl uzjautāju audzinātājām, vai bērnam pa dienu iesnas nav? Audzinātāja atbildēja: „Salīdzinot ar citiem bērniem, Jānim iesnas nav.”

„Parokoties” internetā, par veselības uzlabojošiem pasākumiem rudenī, izlasīju, ka saaukstēšanās laikā apkārt „klejo” ap 200 (!!!) vīrusu sugu. Šī informācija mani diezgan izbrīnīja un satrauca - kā lai nosargā bērnu tā, lai viņš var apmeklēt dārziņu biežāk kā slimot? Tāpēc nolēmu par šiem jautājumiem parunāt ar ģimenes ārsti.

Kā reiz pienāca bērna pusotrs gads, kad jāatrādās dakterei. Uzdevu viņai manis sasāpējušos jautājumus. Viņas atbilde par iesnām bija šāda- iesnas lipīgas ir tikai pirmās 3 dienas. UN- bērna vienīgā iespēja stiprināt imūnsistēmu ir ļaujot viņam „apbružāties” kopā ar visiem. Ar katru nākošo gadu slimošot mazāk.

Atļaušos paust nepopulāro viedokli un apgalvot - iesnas nav slimība. (Tāpēc neturu ļaunu prātu uz to/ tiem bērnu/iem, kas aplipināja manējo.) Un mans bērns ar nelielām iesnām ies uz dārziņu (jo viens no iemesliem ir tas, ka man jāatgriežas darbā). Tāpēc vēlos uzdot jautājumu tām mammām, kas pēc pirmā punķa, bērnam nozīmē karantīnu un strostē „tos bezatbildīgos bērnu mocītājus”- vai tad, kad Jūsu bērnam ir iesnas, Jūs ar bērnu neizejat no mājas? Pat ne uz veikalu? Pat ne ciemos? (Jo arī šeit apgrozās veseli bērni.) Un, ja to darāt, tad vai tā nav liekulība, ko spēlējat vecāku sapulcēs?