Andelmaņi gatavi uz visu, lai pārdotu savu preci

Tā nebija kosmētika, bet – iespēja dzert patiešām tīru ūdeni. 

Viss sākās ar zvanu vīram, ka mūsu apkārtnē tiek veikts pētījums par dzeramā ūdens kvalitāti. Ja mēs vēlamies piedalīties, pie mums atbrauks pārstāvis, paņems līdz pieciem ūdens paraugiem un uzreiz veiks pārbaudes. Par to nebūšot jāmaksā. Tā kā jau kādu brīdi bijām domājuši pārbaudīt ūdeni akā, nopriecājāmies, ka analīžu veicēji paši piebrauks klāt. 

Pēc pāris stundām atbrauca smaidīgs, enerģisks puisis. Paņēma ūdeni no akas, no ciemata kopējā ūdensvada, no veikalā pirktā ūdens bunduļa, no tējkannas. Kamēr neliels aparātiņš mērīja dažādu vielu daudzumu paraugos, puisis stāstīja, kas tas par pētījumu – to veic kāda vācu firma (piedodiet, vairs tiešām neatceros tās nosaukumu), kura vēlas saprast, vai ir vērts ar savu produkciju (unikālu ūdens filtrēšanas sistēmu) ienākt Latvijā. Tad izvilka lielu mapi un rādīja dažādas diagrammas, kā slikts ūdens pēc gadiem var mūs, maigi izsakoties, nobeigt. Pa to laiku mēraparāts uzrāda, ka visos četros ūdens paraugos ir kaitīgas vielas, kas pēc tabulām sanāk – slikts ūdens.

Smaidīgais puisis kļūva domīgs un jautāja: “Vai vēlaties lietot kvalitatīvu ūdeni?” Vienīgā loģiskā atbilde – protams, vēlamies. Sekoja jautājums: “Vai vēlaties jau šodien.” Ja būtu tāda iespēja, kāpēc gan ne. Un izrādījās – tāda iespēja ir. Nepieciešami vien 470 LVL (atļaušos nepārrēķināt eiro) un filtru sistēma tiks uzlikta zibenīgi.

Saņēmu visu dūšu un teicu, ka mēs tik tiešām tagad neņemsim šo filtru sistēmu. Un mani atkal atsēdināja ar jautājumu – vai tad kvalitatīvu ūdeni nevajag jau šodien?

Pa to laiku dēls bija vīru izvilcis no mājas uz smilšu kasti. Es ar smaidīgo puisi paliku divatā. Un sākās tirgošanās. Viņš man lika priekšā dažādus rēķinus, cik mēs gadu gaitā ietaupīsim un pēc cik ilga laika atpelnīsim. Sacīju, ka izklausās jauki, bet es gribētu ievākt papildus informāciju. Viņš man visu esot izstāstījis. Es saku, ka tā tomēr liela summa. Un tālāk notika neticamais – puisis paņēma klausuli, piezvanīja kādai sievietei un teica: “Mēs ar Audras ģimeni domājam par sistēmas uzstādīšanu, bet mēs nevaram maksāt visu uzreiz. Kādas ir līzinga iespējas?” Sieviete otrā galā naski sarēķināja piedāvājumu. Es biju patiesi pārsteigta, īpaši par “mēs ar ģimeni” un “mēs nevaram”. Es teicu, ka tādu lēmumu nevaru pieņemt uzreiz, nepārrunājot to ar vīru. Viņš zibenīgi ierosināja: "Izejam uzreiz ārā un paprasām!"

Saņēmu visu dūšu un teicu, ka mēs tik tiešām tagad neņemsim šo filtru sistēmu. Un mani atkal atsēdināja ar jautājumu – vai tad kvalitatīvu ūdeni nevajag jau šodien? Vajag jau vajag, bet... Tālākā diskusija notika pēc līdzīga scenārija, kā stāstā par kosmētiku. 

Rezultātā unikālo filtru sistēmu tomēr nepaņēmām. Es saprotu, ka tirdzniecības aģenti pelna no pārdotā. Es saprotu, ka viņi tiek speciāli apmācīti, kā eskimosam pārdot ledu. Tomēr saskarties ar šādām situācijām ir ļoti nepatīkami. 

Ko no tā var mācīties? Nebaidīties teikt nē. Un, ja nepieciešams, pat piecas reizes. 

Autore: Audra Šauere, mammamuntetiem.lv redaktore