Trauksmes sirēnas nedzird daudzviet Latvijā; jāpaļaujas uz labiem kaimiņiem

Kā pastāstīja VUGD preses pārstāve Inga Vetere, kopumā visā valstī ir 164 sistēmas, kas izziņo trauksmi, un šis skaits nespēj aptvert pilnīgi visus iedzīvotājus. Vēl esot jāņem vērā laika apstākļi, piemēram, stipra vēja gadījumā dzirdamība var būt apgrūtināta.

Cīnoties pret skaņas un siltuma izolāciju, cilvēki mājokļos saliek moderna izejmateriāla logus, kas arī kavē uztvert sirēnu signālus. Kā norādīja glābšanas dienesta pārstāve, identiska cilvēku rīcība ir, aprīkojot mājokļu logus ar restēm, bet ugunsgrēka vai cita nelaimes gadījuma laikā, cilvēki pašu spēkiem no tiem vairs nevar izkļūt. 

...kad Latvijā tika uzstādītas civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas, mobilie tālruņi bija vien bagātniekiem...

Vaicāju, ko darīt, ja cilvēki nedzird sirēnas, kur vērsties? I.Vetere atzīmēja, ka sistēmas nevar izvietot pilnīgi visur, tādēļ jāpaļaujas uz kaimiņu, namīpašnieku aktīvu rīcību, ja nu patiešām realitātē izskan šīs trauksmes sirēnas.

Īszziņas mobilajā tālrunī

Ārzemēs jau darbojas sistēma, ka trauksmes gadījumā mobilo sakaru operatori saviem klientiem nosūta īsziņas ar informāciju par ārkārtas situāciju un ieteikumiem tālākai rīcībai. Arī Latvijā jau sākuši domāt par šādas sistēmas izveidi, lai gan patlaban par to, kad tāda varētu tikt ieviesta, nav plašākas informācijas. I.Vetere atzina, ka tehnoloģijas attīstīas tik ātri, ka grūti tam izsekot. Piemēram, kad Latvijā tika uzstādītas civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas, mobilie tālruņi bija vien bagātniekiem.

Kas jādara, izdzirdot sirēnas?

Ja iepriekš iedzīvotāji nav brīdināti par sirēnu pārbaudi, izdzirdot sirēnas signālu, jāieslēdz radio vai televīzijas uztvērējs, kur pārraidīs informāciju par iespējamo apdraudējumu un rekomendācijas par aizsardzības pasākumiem un rīcību katastrofu un avāriju gadījumos. Trauksmes sirēnas brīdina iedzīvotājus par ārkārtējām situācijām, notikušām dabas vai tehnogēnām katastrofām vai to draudiem.

Sirēnas uzstādītas tā, lai raidītais skaņas signāls būtu dzirdams apmēram 1,5 kilometru rādiusā (atkarībā no sirēnas izvietojuma augstuma, gaisa mitruma un vēja stipruma).  

Saskaņā ar valdības noteikumiem par „Civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtību”trauksmes sirēnu gatavības pārbaudi (iedarbinot trauksmes sirēnas uz trim minūtēm) veic ne retāk kā divas reizes gadā (maijā un novembrī). Par trauksmes sirēnu gatavības pārbaudi (ar trauksmes sirēnu iedarbināšanu) iedzīvotājus informē plašsaziņas līdzekļos trīs dienas pirms un nekavējoties pēc trauksmes sirēnu ieslēgšanas, sniedzot informāciju iedzīvotājiem par to, ka notiek trauksmes sirēnu gatavības pārbaude.     

Šī pārbaude bija plānota 22. novembrī, bet tika atcelta sakarā ar traģēdiju Zolitūdē, ņemot vērā tā brīža situāciju, ka trauksmes sirēnas  varētu izraisīt iedzīvotājos vēl lielāku satraukumu un pat paniku. 

Aurore: Aija Rutka, mammamuntetiem.lv redaktore.