Vai pētījuma dati par lielo vardarbības izplatību pret sievietēm nav pārspīlēti?

Pētījumā tika intervētas arī Latvijas sievietes, un tā rezultāti liecina, ka pie mums gandrīz 40% sieviešu ir kaut reizi bijušas vardarbības upures. Vismaz Latvija nav pirmajā sliktāko valstu vidū, esam "tikai" septītajā. Mulsina fakts, ka slikto valstu pirmajā vietā ierindojas labklājības zeme Dānija, kur no vardarbības esot cietušas vairāk nekā 50% sieviešu.

Vēl visvardarbīgāko pret sievietēm valstu vidū, pirms Latvijas, norādītas tādas valstis kā Somija, Zviedrija, Nīderlande, Francija un Apvienotā Karaliste.

Kopumā pētījumā, kas tika veikts vairāku mēnešu garumā 2012.gadā, aptaujātas 42 000 sievietes vecumā no 18-74 no ES valstīm.

Pētījuma autori gan arī atzinuši, ka atšķirības starp valstīm vardarbības izplatības ziņā varētu būt skaidrojamas ar dažādām sabiedrības īpatnībām, piemēram, atklātības pakāpi, kādā par vardarbību ir pieņemami runāt ar citiem cilvēkiem.

Pētījumā apjautātās sievietes atzinušas, ka saskārušās arī ar kibervardarbību, vajāšanu, psiholoģisku vardarbību un seksuālu uzmākšanos.

Lasu pētījuma datus un man vairāk par tiem gribas nedaudz pasmīnēt, nevis justies sašutušai, ka tik daudz sieviešu ir bijis jāpārdzīvo smagi dzīves mirkļi. Man tie šķiet zināmā mērā pārspīlēti. Gribētos vairāk redzēt to sieviešu personības, kuras tikušas iztaujātas. Šķiet, ka iztaujātas vai nu ļoti mazizglītotas sievietes vai nu dikti izglītotās, emancipētās, totālās karjeristes, kuras vīriešus kā sugu vēlas paturēt pēc iespējas lielākā attālumā.

Vai visai bieži nav gluži pretēji - sievietes uz darbu apģērbjas tik izaicinoši un diez kāpēc? Lai savaldzinātu kādu kolēģi - sievieti? Nu nē taču!

Latvijā pat 60% sieviešu esot saskārušās ar dažādām psiholoģiskas vardarbības izpausmēm ar pašreizējo vai bijušo partneri, piemēram, publisku pazemošanu, aizliegumu iziet no mājām vai ieslēgšanu, pornogrāfisku materiālu skatīšanos pret pašas gribu un vardarbības draudus.

Goda vārds, manā paziņu lokā, kas ir ļoti, ļoti plašs, neesmu dzirdējusi, ka kādai no sievietēm partneris liktu pret pašas gribu skatīties pornofilmas, nelaistu viņu no mājas ārā un kādā ballītē vai uz ielas publiski nozākātu. Esmu strādājusi ļoti lielā kolektīvā, kur sieviešu un vīriešu bija aptuveni vienā skaitā, un arī tur neesmu saskatījusi, ka kāds pazemotu kādu kolēģi.

Visvairāk mani mulsina seksuālās uzmākšanās upuru pieminēšana. Kas diez ar to domāts? Vai visai bieži nav gluži pretēji - sievietes uz darbu apģērbjas tik izaicinoši un diez kāpēc? Lai savaldzinātu kādu kolēģi - sievieti? Nu nē taču! Un tad ir jākrīt par upuri, ja kāds kolēģis neiztur un garām ejot pieliek roku pie dibena?! Domāju, ka šādās situācijās par vardarbības upuri nav jēgas diskutēt. Varbūt par upuri tieši jāuzskata vīrieši, kuriem uzmanību darba pienākumu pildīšanai atņem minisvārki un lielais dekoltē?

Tad jau pie emocionālās, psiholoģiskās un vēl kādas var pieskaitīt itin visus savus aizvainojumus, piemēram, kāds vīrišķis uzkāpis uz kājas sabiedriskajā transportā, kāds dzērājs uz ielas tevi nolamājis.

Jā, patiešām, būtu interesanti iepazīties ar kādu pētījumu, kurā aptaujātie būtu vīrieši. Ne velti ir daudz anekdošu un karikatūru par sievu, kas mīļoto mājās sagaida ar mīklas rulli un runas plūdus vairāk var dēvēt par "zāģēšanu".

Es, protams, atvainojos tām daudzajām sievietēm, kas patiešām cietušas no vardarbīgiem vīriem, kaimiņiem vai kādiem svešiniekiem. Jā, zinu, tādu ir pietiekami daudz. Pirms darba ģimenes portālā daudzus gadus rakstīju par iekšlietu tēmu un zinu, ka sievietes un bērni itin bieži cieš no pašiem tuvākajiem. Vēl, protams, zināms procents ir "īstie" noziedznieki, maniaki. Tomēr uzskatu, ka situācija nav tik traka, ka katra trešā sieviete reāli cietusi no vardarbības. Tad jau pie emocionālās, psiholoģiskās un vēl kādas var pieskaitīt itin visus savus aizvainojumus, piemēram, kāds vīrišķis uzkāpis uz kājas sabiedriskajā transportā, kāds dzērājs uz ielas tevi nolamājis. Protams, tajā brīdī jūties aizskarts un nikns, bet, vai šādus dzīves mirkļus pieskaitīt pie vardarbības? 

Autore: Aija Rutka, mammamuntetiem.lv redaktore.