Ko tu kā mamma un tētis gribētu mainīt sava darba devēja attieksmē?

Būt mammai vai tētim un labam darbiniekam dažkārt ir ļoti, ļoti grūti, jo vairumam cilvēku darbs tiešām ir tikai viens no pienākumiem ikdienas darāmo lietu sarakstā. No vienas puses tikšanās, komandējumi un atskaites, no otras – bērna vadāšana uz un no skolas, rūpes par viņa veselību un dažādi interešu pulciņi. Un tā ir tikai ikdiena. Trakākais sākas, kad ir krīzes situācijas, kas... periodiski atkārtojas – skolēnu brīvlaiki, slimošanas un pagarinātās dienas grupiņas, kas beidzas jau četros.

Mammamuntetiem.lv raksts

21.03.2014 12:20

Dažas situācijas:

Man pašai visu šo nedēļu bērnudārznieks dzīvojās pa māju, jo bija saķēris vēdervīrusu. Vakar no dara steidzos prom ātrāk, jo bija pieraksts pie ārsta – nepieciešama zīme bērnudārzam. Lieki piebilst, ka pirms 3 nedēļām bērnam bija divu nedēļu mājās būšanas pauze, jo cīnījās ar iesnām. Labi, ka vīram ir iespēja mājās būt kopā ar bērnu. Bet, ko dara tie, kuriem šādas iespējas nav (un šādi cilvēki ir!)?
Kolēģe laikā februāra beigās strādāja mājās, jo bija pirmklasnieku brīvdienas. Un ikdienā dodas prom no darba jau četros, jo skolā beidzas pagarinātā grupiņa. Mūsu darba vietā nav problēmu pašam organizēt savu darbu un laiku, bet ir darba vietas (apkalpojošā sfēra, tirdzniecība), kur nevar vienkārši piecelties un aiziet.
Kamēr draudzenes puika slimoja, slimības lapu paspēja paņemt gan viņa, gan vīrs. Draudzene izmantoja arī iekrāto atvaļinājumu un beigās meklēja aukles palīdzību. Viņa nopūtās, ka tas nav lēti, bet labāk nekā iet prom no darba. Un otra problēma – pēc atgriešanās darbu ir iekrājies tik daudz, ka jāstrādā papildus stundas.
Māsa kādā rītā ar gandrīz veselo dēlu devās uz bērnudārzu, lūdzot, lai paņem “pa kluso”, jo vienkārši nebija citu variantu – darbā neatliekami darbi. Turklāt māsa dzīvo ne gluži pilsētā, kur ātrumā varētu sameklēt aukli. Lai gan – kurš no vecākiem pa īstam ir gatavs krīzes situācijā, kad bērns turklāt nejūtas pavisam vesels, atvasi atstāt kopā ar pirmo sludinājumā sameklēto cilvēku? Es nē.

Kā jūsu ģimene rod risinājumu situācijā, kad abiem vecākiem jādodas uz darbu, bet nav kas paliek ar bērniem?

Tā nu tas ir, ka vairumam cilvēku darbs ir tikai viens no pienākumiem ikdienas darāmo lietu sarakstā, tāpēc brīžiem ģimenes un darba apvienošana ir ļoti sarežģīta. Tajā pašā laikā var saprast arī darba devējus – darbs kādam ir jāizdara.

Reklāma

Redzot, ka šī ir visai nopietna problēma Latvijā, arī mēs gribam dzirdēt tavu viedokli un pieredzi:

Kas ir ģimenēm draudzīga darbavieta, kādi sociālie, ekonomiskie un politiskie faktori Latvijā ietekmē to veidošanos un ko uzņēmumi dara un varētu darīt, lai radītu godīgus nosacījumus darba ņēmējiem, neatkarīgi no viņu dzimuma?
Kuras grupas visvairāk cieš no ģimenes un darba apvienošanas, kādas tam varētu būt sekas ilgtermiņā?
Kas, tavuprāt, būtu jādara, lai vecākiem būtu iespēja apvienot darbu un ģimeni?
Kā jūsu ģimene rod risinājumu situācijā, kad abiem vecākiem jādodas uz darbu, bet nav kas paliek ar bērniem?

Autore: Audra Šauere, mammamuntetiem.lv redaktore

P.S. Aktualizējot problēmu PROVIDUS rīko diskusiju Darbs + ģimene. Kuru gan tas satrauc?, kuru var apmeklēt ikviens interesents. Esi aktīvs un piedalies!