Vai tev paliek pāri 660 eiro pēc visu rēķinu nomaksas un pārtikas iegādes?

Papildināts 2 pēdējās rindkopās ar Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktores Adriānas Kauliņas komentāru pēc bloga publicēšanas.

Pētījuma objekts

Kā šodien pastāstīja Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa, pētījumā tika veidots vienas personas un četru cilvēku ģimenes modelis.

Viena persona, kas dzīvo galvaspilsētā, nerenovētā blokmājā, 45 kvadrātmetru dzīvoklī. Viņa rīcībā ir vidējā alga galvaspilsētā, viņš pārvietojas ar sabiedrisko transportu un pārtikas grozā ir optimāls pārtikas produktu klāsts un daudzums cilvēkam mēnesī, lai nodrošinātu atbilstošu un pietiekamu uzturvielu daudzumu.

Četru cilvēku ģimenes mājsaimniecībā dzīvo 2 pieaugušie un divi bērni - puika vecumā no 4-6 gadiem un meitene vecumā no 11-14 gadiem. Arī šī ģimene pārvietojas ar sabiedrisko transportu un dzīvo nerenovētā blokmājā 70 kvadrātmetru dzīvoklī. Šādas ģimenes ienākumus veido vidējā alga katram pieaugušajam + ģimenes valsts pabalsts par katru bērnu. Ģimenes pārtikas grozu veido optimāls pārtikas produktu klāsts.

Kāds ir 4 cilvēku ģimenes budžets?

Pētījuma rezultāti liecina, ka Rīgā šādas ģimenes mēneša reālie ienākumi pēc nodokļu nomaksas ir 1247 eiro, Tallinā - 1785 eiro, bet Viļņā - 1188 eiro.

Rīgā dzīvojošās ģimenes 587 eiro tērē pārtikai, mājoklim un transportam. Turklāt Rīgā šie tēriņi ir visaugstākie no pārējām Baltijas valstu galvaspilsētām. Te gan jāpiebilst, ka Tallinā sabiedriskais transports ir bezmaksas. 

Pāri paliek puse algas?

Ja tiktāl pētījuma datus var uzņemt visai mierīgi, tad šī sadaļa gan mulsina. Aprēķini liecina, ka 4 cilvēku rīdzinieku ģimenei pēc galveno izmaksu segšanas pāri paliek 660 eiro jeb gandrīz 53% no ienākumiem. Tallinā dzīvojošai ģimenei pārpalikums esot 1266 eiro jeb 71% no mēneša ienākumiem.

Vai nav brīnišķīgi? Rādītāji liecina, ka ģimenes ar bērniem Rīgā dzīvo tīri labi. Vismaz pēc Swedbank institūta pētījuma datiem.

Es personīgi savā paziņu lokā zinu varbūt ļoti dažas šādas ģimenes, kurām no ienākumiem veidojas tā sauktais pārpalikums, no kura tiek plānoti kādi ceļojumi vai citi lielāki pirkumi, lielākā daļa tomēr dzīvo no algas līdz algai jeb no rokas mutē.

Cik reāli ir pētījuma dati?

Jau prezentācijas laikā man radās aizdomas, ka diezin vai vairumam ģimeņu (par vienas personas mājsaimniecību nevēlos spriest) ar bērniem ik mēnesi paliek pāri 660 eiro. Pavērojot mikrorajonos dzīvojošos, pavisam nešķiet, ka ģimenēm nebūtu kur likt naudu, gluži pretēji - veikalos tiek meklēti atlaižu plaukti un bērniem visai bieži atteikts kārotais. Turklāt liela daļa jauno vai ne tikai jauno māmiņu bērneļiem apģērbu izvēlas pirkt lietoto preču veikalos. Un gan jau ne aiz laba prāta, mēģinot ekonomēt, lai kādas bankas pētījuma datus uzfrišinātu, bet vajadzības spiestas.

Vaicāju A.Kauliņai, kāda metodoloģija pētījumā pielietota un cik reālu ģimeņu tajā iesaistītas. Izrādās, - ne cik. Reālas ģimenes nav bijušas iesaistītas. Dati ņemti no dažādu valsts un pašvaldību iestāžu sniegto pakalpojumu izmaksām. Piemēram, salīdzināti dažādos mājokļos saņemtie rēķini par komunālajiem pakalpojumiem, "ņemta" vidējā alga galvaspilsētā, zviedru uzturzinātnieki izveidojuši optimālo pārtikas grozu. Tātad - nekā reāla. Un kā zināms, vidējā alga Latvijā arī ir tā nekas. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati, piemēram, 2013.gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī salīdzinājumā ar 2012. gadu pieauga par 4,6% no 685 eiro (481 lata) līdz 716 eiro (503 latiem).

Strādājot portālā mammamuntetiem.lv, atgriezeniskā saite ar lasītājiem, tātad - reāliem cilvēkiem, ir liela. No viņu iesūtītajām vēstulēm, komentāriem, sāktajām diskusijām forumā gan nešķiet, ka visi dzīvotu zaļi un nezinātu, kur notriekt no ienākumiem pāri palikušo naudu. Banka, šķiet, nedaudz "atrauta" no realitātes.

Kā ir tavā ģimenē? Varbūt patiesi visi kopā varam priecāties, ka beidzot esam sasnieguši tādu labklājības līmeni, ka dikti ilgi jādomā, kā vislabāk iztērēt naudas pārpalikumus?

Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa: "Būtiska piezīme: 660 EUR atliek pēc pārtikas, dzīvokļa izmaksu un transporta izmaksu segšanas. Ar šiem 660 EUR ir sedzami citi mājsaimniecības izdevumi četriem cilvēkiem, kas nav iekļauti minētajās trīs grupās, piemēram, īre, apģērbs, apavi, saimniecības preces, veselības aprūpe, izglītība, sakari, kredītmaksājumi un citi. Tā kā nav īsti runa par „paliek pāri pēc visu rēķinu nomaksas un pārtikas iegādes”. Visa runa bija par to, ka mājsaimniecībām naudas visam nepietiek, jo īpaši Rīgā un Viļņā, un tāpēc runa ir par izdevumu plānošanu  un taupīšanu dažādās jomās, lai ar atlikušo naudu varētu nosegt visas vajadzības.

Turklāt pētījumā runa ir par „tipiskas mājsaimniecības” modeli, kas radīts, lai veiktu dzīves dārdzības salīdzinājumus dažādās pilsētās, un nevis Rīgas mājsaimniecību raksturojumu. Tās ir dažādas pētījumu metodes – vidējā statistika, aptauja un matemātisks modelis, un katrai ir sava loma. Piemēram, vai iespējams izsecināt, kurā valstī dārgāka pārtika, aptaujājot mājsaimniecības? Ja Latvijā mājsaimniecības pārtikai tērē vairāk, vai tas nozīmē, ka Latvijā ir dārgāka pārtika? Vai varbūt citi patēriņa paradumi, cits pārtikas groza sastāvs, citas iespējas atļauties dārgākus produktus? Vai varbūt neprecīza izdevumu uzskaite – starp citu, ļoti maz mājsaimniecību patiešām precīzi uzskaita savus tēriņus…".

Autors: Aija Rutka, mammamuntetiem.lv redaktore.