Kā tā var būt, ka par piecgadīgas meitenes seksuālu izmantošanu piespriež nosacītu sodu? (PAPILDINĀTS)

Lietas būtība ir šāda: Tukuma rajona tiesa vakar slēgtā sēdē izskatīja krimināllietu, kurā par piecus gadus vecas meitenes seksuālu izmantošanu apsūdzēts kāds 1984. gadā dzimis vīrietis, un viņam piespriests divu gadu cietumsods nosacīti, piemērojot pārbaudes laiku uz trim gadiem.  

Meitenīte savulaik ciemojusies pie vecmāmiņas, un vīrietis, kurš dzīvojis kaimiņos, izmantojis kādu gadījumu, kad abi atradušies kādā saimniecības ēkā, kur, izmantojot meitenes nespēju izprast notiekošo un nespēju pretoties savas mazgadības dēļ, apmierināja savas dzimumtieksmes pretdabiskā veidā un veica netiklas darbības. Šādi apsūdzētais vīrietis ar mazgadīgo esot izrīkojies vairākas reizes, kas atstājis sekas cietušās psihiskajā veselībā. Apsūdzētais esot izteicis bērnam draudus un apsolījis iedot konfektes, kā arī pieprasījis par notikušo nevienam nestāstīt. 

Tiesas spriedumā teikts, ka vīrietim uzlikts par pienākumu apmeklēt konsultācijas pie sertificēta ārsta un rīkoties pēc viņa norādījumiem. Viņam arī uzlikts par pienākumu netuvoties cietušajai un neapmeklēt vietas, kur viņa uzturas. 

Domājot ar vēsu prātu, gan jau tiesai bija ļoti nopietni apsvērumi, kādēļ pieņemt šādu lēmumu, tomēr ne tik vēsais prāts liek pārsteigumā ieplest acis. 

Latvijā daudz tiek uzsvērs, ka salikt cietumos ir viegli, bēda tajā, ka cietumiem ir pārāk maz iespēju ar noziedzniekiem strādāt. Rezultātā, kādi cietumā iegāja, labākā gadījumā tādi paši arī iznāca. Tātad pēc būtības cietums nav labākā pāraudzināšanas metode. Bet tas nenozīmē, ka noziedznieks uzreiz jāatstāj uz brīvām kājām. Nu labi - ar nosacītu sodu.

Bet ko tas nozīmē? Vīrietis mierīgi dzīvos savu dzīvi, darīs savus darbus un nedarbus. Un laiku pa laikam dosies uz uzraugošo iestādi atskaitīties, cik rātni ir uzvedies. Kā būs bijis patiesībā, zinās tikai viņš pats. 

Bet ko tas nozīmē? Vīrietis mierīgi dzīvos savu dzīvi, darīs savus darbus un nedarbus. Un laiku pa laikam dosies uz uzraugošo iestādi atskaitīties, cik rātni ir uzvedies. Kā būs bijis patiesībā, zinās tikai viņš pats.

Latvijā šobrīd nav reālu iespēju kontrolēt uz brīvām kājām esošos dzimumnoziedzniekus. Tie, kuri savu sodu izcietuši (cietumsodu, nosacīto vai jebkādu citu sodu) vienkārši pazūd no tiesībsargājošo iestāžu redzesloka. Valsts Probācijas dienests šobrīd aktīvi strādā, lai ieviestu programmu, kur ar brīvprātīgo līdzdalību tiktu veikta dzimumnoziedznieku kontrole un uzraudzība, tomēr līdz tam, lai ar atbalsta personālu tiktu "nosegts" ikviens dzimumnoziedznieks, vēl tāls ceļš ejams. 

Minētais vīrietis ir saņēmis nosacītu sodu. Tas nozīmē - viņš brīvi varēs dzīvot savu dzīvi, darīt darbus un nedarbus. Nu labi - viņam aizliegts tuvoties cietušajai meitenītei. Un kā ir ar citām meitenītēm? Un Latvijā nav ne mazāko iespēju uzzināt, vai manā kāpņu telpā nedzīvo kāds jauks vīrietis ar končām kabatā.

Nosacīts sods dzimumnoziedzniekam, kurš piecus gadus vecu meitēnu izmantojis vairākkārt, ir klaja ņirgāšanās par visiem no seksuālās vardarbības cietušajiem bērniem. Šāds sods rada sajūtu, ka seksuālie noziegumi tāds nieks vien ir. Bet no otras puses - neviens jau skaidri nezina, kādas sekas uz cilvēka dzīvi atstāj šāda pieredze. Un te es nonāku pie pēdējā punkta, ko vēlos uzsvērt - sabiedrība nemaz nespēj lūkoties acīs cilvēkam, kurš pārdzīvojis seksuālu vardarbību, un ar viņu par to sarunāties. Sabiedrībai trūkst izpratnes, zināšanu un motivācijas. Kamēr tas neskar pašu. 

Nosacīts sods dzimumnoziedzniekam, kurš piecus gadus vecu meitēnu izmantojis vairākkārt, ir klaja ņirgāšanās par visiem no seksuālās vardarbības cietušajiem bērniem.

Divi piemēri, ko dzirdēju savām ausīm:

Kāds trolejbusa vadītājs, šķiet, esot redzējis Imantas pedofilu. Un tā arī nav policijai piezvanījis.

Kāda sieviete pirms trim gadiem uzzinājusi, ka paziņas ģimenē patēvs seksuāli izmanto pusaudzi. Tā tas arī tika pieņems - zināšanai. 

Un vēl: krimināllikums par netiklu darbību izdarīšanu ar mazgadīgo paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Aprīļa vidū Strenču apkārtnē notika nelegālas dragreisa sacensības. Rezultātā viena mašīna tika ļaunprātīgi sadedzināta. Izrādās - par šādu ļaunprātīgu dedzināšanu sods var būt pat desmit gadi cietumā. Un labi ka tā - mašīna taču ir reāla vērtība, ko aizsargāt ir svēts pienākums.

Autore: Audra Šauere, mammamuntetiem.lv redaktore