Vienam simts, citam - viena... Cik tavam bērnam ir rotaļlietu?

Rotaļlietas ir tāda jocīga lieta. Jo vairāk ir, jo vairāk gribas. Ne bērnam, bet vecākiem. Liekas, ka tas ir tas īstais veids, kā izrādīt bērniem mīlestību. Veikalā dēls prasa jaunu mašīnu, turklāt ne īpaši dārgu. Kā var pateikt nē? Kā liegt kaut ko tik svarīgu? Atceros - vidusskolas laikā krāju naudu, lai nopirktu sev mīkstās rotaļlietas. Es negribu, ka manam bērnam kas trūkst... Tomēr - jau pirmajā dienā mašīna aizkrīt aiz gultas, un bērns nemaz nealkst to atgūt. Vai tiešām mašīna bija tik nepieciešama? Nē, bet vecāku uzmanība gan.

Rotaļlietu skaits nevairo bērna laimi. Jo lielāka kaudze, jo briesmīgāks haoss bērnistabā. Un viesistabā. Un arī virtuvē. Mantas ir visur - neievērotas, nobružātas un... patiesībā nevajadzīgas. Ja rotaļlietas ir sadalītas pa kastēm, tad viena kaste ir ar aktuālajām rotaļlietām, pārējās kastes var pat gadu stāvēt skapjaugšā. Līdz brīdim, kad bērns no rotaļlietām ir izaudzis. 

Mamma stāstīja, ka viņai savulaik bijis pavisam maz rotaļlietu - vien dažas lellītes un pingvīns no Pingvīnijas. Viņai vienmēr ir bijusi sajūta, ka bērniem vajag daudz rotaļlietu. Bet - vai tiešām vajag?

Draudzenes dēlam ir ap 300 mašīnu. Tās pirktas par katru vizīti pie ārsta un vienkārši tāpat. Reiz draudzene nopūtās - cik kurpju pāru tur sanāktu.

Kad vecmāmiņa bija bērns, rotaļlietas gatavoja viņas tētis - no koka izgreba mazus cilvēciņus un dzīvnieciņus. Vasarās paši bērni lasījuši sprunguļus, akmeņus, čiekurus. Un no tiem tad arī veidojuši savu pasauli. Tajā pašā laikā spēlēties nemaz tik daudz nav sanācis - laukos darbi atradušies arī bērniem.

12 FOTO

Rotaļlietu stāsts. Bērni rāda savas mīļākās rotaļlietas

+ 8

Skatīt visus

Draudzenes dēlam ir ap 300 mašīnu. Tās pirktas par katru vizīti pie ārsta un vienkārši tāpat. Reiz draudzene nopūtās - cik kurpju pāru tur sanāktu. Te gan jāpiebilst, ka 4gadīgais puisēns pret mašīnām izturas ar lielu rūpību un daudz ar tām spēlējas kopā ar tēti.  

Un tā laikam ir atbilde uz jautājumu, cik tavam bērnam rotaļlietu. Nav svarīgi, cik. Svarīgi ir - kāpēc. Un tas, vai spēlējaties kopā...

Reiz veikalā, kad dēlam vēl nebija 3 gadu, viņš ļoti rāvās pie rotaļlietu plauktiem, un es to nekādi negribēju pieļaut, jo nevēlējos diskusijas, ko pirkt un kāpēc ne. "Es tikai paskatīšos," pavisam prātīgi man iebilda Noels. Un tā arī bija. Kopš tā laika rotaļlietu plauktiem līkumu nemetam, visu apskatām, izcilājam, savā ziņā paspēlējamies un galvenais - parunājam. Noels arī saviem Lego cilvēciņiem, dodot tos tētim, mēdz teikt: "Parunājamies!".

Autore: Audra Šauere, mammamuntetiem.lv redaktore

Foto: ekrānuzņēmumi no www.dailymail.co.uk.