Vecmāmiņas vēstule: Ko vēlos sagaidīt no mazmeitiņas?

Esmu izaudzinājusi divus dēlu un meitu, nupat kļuvu par vecmāmiņu. Atceros, kā par manu bērnu dzimšanu priecājās mana mamma. Kā vīramāte, kurai nav nevienas meitiņas, cītīgi adīja mazulītei jaciņas un zeķītes un ar lielu bijību pina ilgi gaidītajai mazmeitiņai jocīgas bizītes. 

Tagad vecmāmiņa esmu es. Vēl nezinu, kā nosauks mazulīti, kuru šodien turēju rokās, tādu sīciņu, tik neaizsargātu mazu bumbulīti. 

Šobrīd es - sieviete, kas veiksmīgi izaudzinājusi trīs bērnus - nezinu, kā pareizi audzināt mazmeitu. Patiesībā zinu gan!!! Tieši tāpat kā audzināju savējos - divus puikas un pastarīti Inetu. 

Tie ir neaizmirstami mirkļi un notikumi. Inetas bizītes, lentītes, sprādzītes, caurspīdīga lūpu krāsa, biežā pucēšanās, grozīšanās spoguļa, brāļu un mūsu - tēta un mammas priekšā. Starp citu, puikas, labprāt un ar patiku skatījās māsas pārģērbšanos un gozēšanos, viņi kā īsti vīrieši saprata, ka māsas vēlme pucēties ir normāla. Protams, gadījās jau arī, ka bērni pat vienas konfektes dēļ varēja saplūkties. Viņi zināja, ka puikas būs vīrieši, bet māsa sieviete.

Tā bija tad. Bet kā ir tagad? 

Jau bērnudārzos stāsta, ka Kārlis var pēkšņi sajusties meitene, bet Ilzīte iedomāties, ka ir Jānītis un tas būs normāli?! Jo bērnam jādod iespēja izvēlēties? Ko izvēlēties?? Būt bezdzimuma radījumam?

Maniem bērniem nekad nav bijušas identifikācijas problēmas. Sīciņā Ineta varēja bez problēmām kopā ar brāļiem labot velosipēdu, uzspēlēt kariņu, kopā ar zēniem spēlēt futbolu, stāvēt vārtos, ja vajag rāpties kokos, pāri žogiem. Puikas kopā ar meitenēm reizēm lēca "gumijas". Nevienam no viņiem nenāca prātā doma, ka pēkšņi varētu būt pretējais dzimums!! 

Lasīju grāmatiņu "Ceļš uz laimi", tur ir ļoti skaidri rakstīts "Šodienas bērni kļūs par rītdienas civilizāciju... Lai kāda būtu pieķeršanās bērnam, atcerieties, ka viņa dzīve neizdosies labi, ja viņu laicīgi nevirzīs uz izdzīvošanu." 

Kā vecmāmiņa redzu, ka šobrīd kāds grib izaudzināt bezdzimuma paaudzi, kas nespēs radīt pēcnācējus. Esmu trīs bērnu māte, ceru, ka manu bērnu ģimenēs arī būs vairāk par vienu atvasi. 

Šobrīd man ir tikai pirmais mazbērniņš, bet gribētu vēl vismaz četrus, piecus. Bet sakiet, mīļie, kas notiks tālāk?? Ja kaut viena paaudze tiks audzināta tā, ka katrs cilvēks prātos, kas viņš ir pēc dzimuma, nevis veidos laimīgu ģimeni ar bērniņiem. 

Cilvēku paliks mazāk. Un mēs, latvieši, kā tauta vispār izzudīsim, nomirsim, jo Karlīna, kas piedzima kā Kārlis nebūs spējīga dzemdēt. Tas nav normāli. Kam tas ir vajadzīgs? 

Kas mūsu Latvijā Jāņos līgos un lēks pāri ugunskuriem, kas svinēs Ziemassvētkus un šūposies Lieldienās? Un vai kāds vairs zinās tautas dziesmas? Kultūru arī lēnām  noplicina. Bet tas jau ir cits stāsts.

Ar cieņu

Ligita Jūrmalā

Foto: Agnis Šmits