Bērnu prieks - patiesais un neviltotais. Kur pieaugušajos paliek šī spēja smaidīt? FOTO

Nedēļas nogalē visa ģimene bijām aizbraukuši līdz Saulkrastu pludmalei, kas ir fantastiski iekārtota (bet tas ir cits stāsts). Kamēr ar vīru paguruši un bez enerģijas gulšņājām smiltīs, nepilnus 4 gadus vecais dēls bez mitas skraidīja apkārt - te jāizmēģina visi trenažieri, te jāiekāpj strūklakā, te jābēg no viļņiem. Paša secinājums, ka ūdens ir auksts un uzmetusies zosāda, nepavisam nebija šķērslis. 

FOTO: Mammamuntetiem.lv

 

Jāatzīst, ka savulaik dēla (un drusciņ lielākā) vecumā kopā ar brāļiem un māsām tāpat varējām stundām spēlēt paslēpes, dzīvoties pa ūdeni, iet uz mežu ekspedīcijās. Tagad lielākā daļa aktivitāšu tomēr tiek pakārtotas plānošanai, vēlmei pasēdēt un... faktam, ka esam taču pieaugušie. 

 

Tāpēc iedvesmai - brīnišķīgi foto, no dažādām pasaules valstīm, ka bērnu spēja no sirds priecāties nav atkarīga no ādas krāsas, valsts, kurā dzīvo, vai vecāku turības. Novēlu ikvienam sevī atrast spēju priecāties par labajām lietām un notikumiem, kas ir mums visapkārt!

FOTO: Mjanma. Foto: Chan Kwok Hung 

 

FOTO: Indonēzija. Foto: I Gede Lila Kantiana 

Reklāma
Reklāma

 

FOTO: Vjetnama. Foto: HT KëñShï

Autore: Audra Šauere, mammamuntetiem.lv redaktore

Avots: /www.boredpanda.com