Lasītāja viedoklis: Kā atrast laimi un iemīlēt sevi
Es zinu, ka nevaru izmainīt pasauli, bet varu mainīt sevi. Mainot sevi, es tomēr būšu izmainījis kaut ko nedaudz pasaulei. Zeme mums dod neticami daudz. Vai kādreiz esiet vienkārši apgūlušies pļavas vidū, ar skatienu uz debesīm? Ja nē, tad noteikti izdariet to, un izjūtiet cik patiesi skaisti var būt šie mirkļi. Ja jūs visi sāksiet mīlēt pasauli ar tās bezgalīgajām vērtībām, tad tā mīlēs arī jūs. Un šī ir lieliska sajūta apzinoties, ka tevi mīl arī daba.
Reizēm nāk smiekli par to, ka cilvēki visu laiku par kaut ko
sūdzas. Ir pat tādi, kuri vispār neko skaistu savā dzīvē neredz. Un
domājiet, ka viņi vaino par to sevi? Nē viņi vaino apkārtējos, kuri
nesūdzas.
Meitenei, kurai nolūzt nags sākās traģiskākā diena mūžā. Viņa ir
dusmīga uz visiem. It kā kāds viņai speciāli būtu nolauzis nagu.
Bet šī meitene nezina, kā ir tad, kad cilvēkam ir atņemta spēja
staigāt, runāt, dzirdēt, vai redzēt. Jo viņa to visu var. Tajā pašā
laikā šie vairāk nevarīgie cilvēki, izbauda prieku par itin visu.
Un noteikti nepārdzīvo par to, ka viņiem nolūzt nags. Viņi pārdzīvo
par to, ka pasaule ir pilna ar neapmierinātību.
Uz baltas lapas es uzzīmēju sevi, un apkārt rakstīju visu, ko par sevi domāju. Bet rakstīju tikai slikto. Pēc darba pabeigšanas pats brīnījos, cik daudz sliktu lietu es sevī atrodu.
Cilvēks, kurš neredz, vien var iztēloties, kā izskatās tikko sācies
pavasaris. Kad koki ir zaļi, debesis zilas un pāri tam visam saules
stari atspīd ezera ūdenī. Bet viņi to iztēlojas un priecājas, ka
var atrasties šajā notikumā.
Lai mēs varētu būt optimistiski un dzīves mīloši, mums ir jāiemācās
mīlēt sevi. Jo nemīlot sevi, mēs sāpinām savu ķermeni un
dvēseli.
Reiz, kad arī es sevi nemīlēju, pamēģināju vienu metodi. Uz baltas
lapas es uzzīmēju sevi, un apkārt rakstīju visu, ko par sevi
domāju. Bet rakstīju tikai slikto. Pēc darba pabeigšanas pats
brīnījos, cik daudz sliktu lietu es sevī atrodu. Un man sāka sāpēt
sirds par to, ka sevi tā nomelnoju. Pēc visa uzrakstītā biju
apņēmies mainīt katru slikti uzrakstīto punktu. Un mainot visas
sliktās īpašības uz labajām es atkal sevi iemīlēju. Varbūt skanēs
dīvaini, bet es pats sevi beidzot varu uzskatīt arī par draugu. Un
tas ir labi. Katru rītu pieceļoties pateicos par to, ka es
esmu.
Iemīlot sevi, es pazaudēju ikdienas neapmierinātību. Vairs citi
cilvēki nelikās vainīgi pie tā, ka es sev riebos. Jo patiešām
neviens nebija vainīgs. Vien es pats.
Bieži ejot uz darbu, veikalu vai vienkārši pastaigājoties, pie sevi
prātoju dažādas dzīves atziņas. Viena no manām mīļākajām atziņām ir
šāda „Nebaidies zaudēt, jo zini, ka uzvara bija jau tad, kad
piedzimi! ”
Ja jūs vēlaties kļūt par harizmātisku personu, tad arī visiem
atveriet savu smaidu, rādiet prieku, apskaujiet tuvos un tālos
Vēliet visiem , labiem vai ļauniem, tikai pašu labāko. Jo stāsta,
ka viss ko dari vai vēli citiem divreiz pie tevis atnāks
atpakaļ. Un kurš gan nevēlas sagaidīt dubultotu laimi?
Nesen šeit tika ievietots raksts, par Māmiņdienu manā izpratnē. Es
saņēmu vairākas vēstules un pateicības. Kā arī daži dalījās savā
pieredzē, meklējot padomu. Pat nevariet iedomāties cik patiess
prieks bija atbildēt uz katru vēstuli, par to nesaņemot atpakaļ
naudu, bet gan vienu vārdu: PALDIES. Un šajā vārdā ir milzīgs
spēks. Kas man lika justies laimīgam.
Es ikkatram no jums novēlu atrast laimes formulu. Jo to atrodot,
jūs sevi tikai pacelsiet augstāk. Būt laimīgam- ir stilīgi.
Galvenais ir nepārdzīvot par sīkumiem. Nedomāt, ka nauda ir dzīves
stimuls. Jo piemēram Āfrikā bērni, kuriem nauda ir sveša, spēj
atrast tik patiesu prieku par niecīgākajām lietām. Tikai tāpēc, ka
viņi nepazīst mantkārību un lielo naudas ietekmi uz cilvēkiem.
Viņiem pieder daba.
Patiesā cieņā,
Ingars Babčuks