Neveiksme pirmajās dzemdībās

Nupat izlasīju kādas dāmas nelāgo pieredzi Gaiļezera slimnieces statusā, tāpēc nevēlos vairs arī es ilgāk slēpties saraudātām acīm vīra azotē savas pirmās meitiņas dzimšanas pieredzes dēļ, bet esmu saņēmusi drosmi izstāstīt savu bēdu.
Pavisam negaidītas dzemdības mēnesi pirms noteiktā dzemdību termiņa man sākās ar ūdeņu noplūšanu, pirms tam mocoties vakaros ar iegurni lauzošām sāpēm.
Grūtniecība bija diezgan smaga- ilgstoša, spēcīga toksikoze, ari pirmais vīrs ar savu ģimeni centās pastāvīgi mani novest līdz nervu sabrukumam, taču bērniņa dēļ centos būt stipra.
Kad noplūda ūdeņi, vīrs izsauca ĀMP, kas mani tā vien gribēja gandrīz ar raušanu raut uz RDzN, taču es atteicos un kategoriski paziņoju - vai nu viņi mani vedīs uz Stradiņiem, vai paši pieņems dzemdības mājās.
Tā nu 6.08.12. ap 21:30 kopā ar pirmo vīru ierados Stadiņu slimnīcas dzemdību nodaļā, kur pēc apskates man lika gaidīt 12 stundas, jo, noplūstot ūdeņiem, sāpju nekādu vispār nebija un dzemdes kakls nebija sācis pat vērties.
Otrā rītā, kad noteiktās 12 stundas bija pagājušas, pēc kārtējās apskates man ārste paziņoja, ka vēros mani vēl 12 stundas, jo izmaiņu kopš iepriekšējā vakara nebija.
Otrās dienas vakarā man jau gribēja likt vēl nez ko gaidīt un vērot, bet kopīgi ar vecākiem "sacēlām kājās" visu slimnīcas dzemdību nodaļas personālu, pieprasot dzemdību stimulāciju.
Tad pašā vakarā atnāca dr. Lāsma Līdaka, kas tolaik nebija daudz vecāka par mani pašu, izsauca mani uz kārtējo apskati, kuras laikā tik nesaudzīgi pārbaudīja dzemdes kakla stāvokli, ka man likās - viņa taču nav ginekologs, bet santehniķis, kas iebāzis roku tualetes podā, meklējot tur iekritušu dakšiņu.
Pēc pārbaudes viņa paņēma nesaprotamu tūbiņu un milzīgu vates vīkšķi ar tās saturu iebukņīja manī.
Tā es ar sāpēs ieplestām kājām nostaigāju visu nakti, nelielas sāpes bija sākušās, dzemdes kakls pēc šīs nesaprotamās manipulācijas, par kuru man nekas netika izstāstīts, bija pavēries vien 1.5 cm.
Nākamajā - trešās dienas rītā mani uz apskati pasauca jau cita daktere, kas bija ļoti laipna, iejūtīga, saprotoša, kad viņai ar asarām acīs lūdzos, lai stimulē dzemdības, pati un noteikti arī meitiņa jau bija nomocījusies.
Intravenozā sistēma ar dzemdības stimulējošo šķidrumu savu darbu izdarīja perfekti, meitiņa piedzima ātri.
Taču man bērnu tikai pa gabalu parādīja un tad aizveda uz māsu istabu.
Otrās dienas vakarā pēc dzemdībām negaidīti, kad nesu atslaukto pienu meitiņai, jo viņa bija priekšlaikus dzimusi, dzemdībās samocīta, bija īpaši jāpieskata, man medmāsa pretī sniedza meitas drēbītes, sakot, ka bērns tikko izdzīvojis- uz divām sekundēm bija apstājusies elpošana un tagad viņa ir intensīvās terapijas nodaļā...
Man tas bija šausmīgs šoks, taču, kā jau ierasts, neļāvu panikai vaļu, mēģināju noskaidrot, kas ir ar manu bērnu, regulāri gāju viņu apraudzīt, barot no pudelītes, mainīt pamperus, vienkārši būt viņai blakus, lai viņa sajūt, ka ir šajā pasaulē kādam ļoti vajadzīga, mīlēta un gaidīta...
Izrādījās, ka meitiņa visā šajā 43 stundu ilgajā dzemdību laikā, kopš brīža, kad man nogāja ūdeņi līdz brīdim, kad viņai pārgrieza nabas saiti, bija saindējusies ar augļūdeņiem, piedevām, "noķerot" vēl kaut kādu dzemdību ceļu infekciju, tāpēc elpošanas apstāšanās bija loģiska reakcija uz to visu.
Tā nu nedēļu sagulējām Stradiņu intensīvajā nodaļā, pēc tam mūs izrakstīja uz Bērnu Gaiļezeru, kur turpinājām atveseļošanās procesu vēl divas nedēļas, līdz mūs veselas izrakstīja mājās.
Uzskatu, ka notiekošais Stradiņu slimnīcā bija ārstu nevēlēšanās strādāt pēc labākās sirdsapziņas, noveļot atbildību uz nākamo ārstu maiņu, nebeidzamās birokrātijas jūklis un lobiji farmācijas jomā.
Tieši tas gandrīz pārvilka svītru manas tik gaidītās meitiņas dzīvībai.
Šobrīd meitai ir 3 gadi, viņa apmeklē bērnu dārzu, ir veselīga, dzīvespriecīga, svarā un augumā jau panākusi savus vienaudžus un, atvieglojums, ka šis starpgadījums dzemdību laikā, nav atstājis paliekošu iespaidu un komplikācijas meitas augšanā un attīstībā.
Jaunākās meitas dzemdībās (starp abām dzemdībām ir 1gads 10 mēneši) mums ar otro vīru bija pat ļoti pozitīva pieredze šajā pašā Stradiņu dzemdību nodaļā un, ja būs lemts, tad noteikti tur atgriezīsimies ar vēl kāda bērniņa dzemdībām.