Cilvēki joprojām vēlas dzīvot un strādāt ārzemēs

​

Skatoties pēc pilnajiem tirdzniecības centriem, bāriem un restorāniem, tā vien liekas, ka Latvijas ekonomiskā situācija uzlabojas, bet joprojām mēs varam redzēt, ka sūdzas par darba iespējām, turklāt ne tikai jaunieši bez pieredzes, bet arī tie cilvēki, kas jūtas nenovērtēti savā darbā vietā. Izbraukšanai uz ārvalstīm gan iemesli var būt dažādi un algu apjoms var būt tikai viens no tiem.

Kā parāda arī nesen veiktais pētījums, ko izstrādājis darba sludinājumu un vakanču meklēšanas serviss 

http://wage.lv/

, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, kas meklē brīvās vakances caur internetā pieejamajiem vakanču portāliem, galvenokārt meklētājos izmanto atslēgas vārdus "darbs ārzemēs", kas parāda, ka cilvēki joprojām vēlas atrast darbu ārpus Latvijas. Daži cer, ka ārzemēs tos gaida augstāks atalgojums, citi vēlas atrast darbu, kurā tos novērtētu, citus interesē izaugsmes iespējas un pasaules iepazīšana. Motīvi katram savi, tomēr būtu prieks redzēt, ka ārvalstis izvēlas tikai maza daļiņa iedzīvotāju, nevis lielāka daļa sabiedrības.

Redzot statistikas datus, rodas jautājums - vai tiešām Latvijā ir grūti atrast peļņas iespējas un kā šīs iespējas var uzlabot, lai izaugsmes iespējas pastāvētu arī tepat. Kā liecina vēl kāda veiktā aptauja, vairums cilvēku, it īpaši gados jaunie darbinieki un cilvēki ar zemāku izglītības un prasmju līmeni, sūdzas, ka darba vietu vadītāji ļaunprātīgi izmanto valstī noteikto algas minimumu, izmantojot to arī kā algas maksimumu un izvairoties maksāt vairāk par šo obligāto apjomu, pat tad, ja darbinieki cenšas, strādā ārpus noteiktā darba laika un izrāda iniciatīvu. Šāda attieksme palīdz uzņēmumiem ietaupīt dažus eiro, bet rada negatīvu gaisotni sabiedrībā un cilvēki, juzdami, ka viņus nenovērtē, jau daudz pārliecinātāk skatās ārzemju virzienā, ar cerību, ka tur viņus novērtēs labāk. Protams, ne visi darba devēji ir ļauni izmantotāji, taču, ja kāds jaunietis vairākas reizes gūst šādu negatīvu pieredzi kādā no darba vietām, tad tīri loģiski jaunietis vairs necenšas un nemeklē darbu tepat Latvijā, uzskatīdams, ka šeit nav ko darīt un nav vietas izaugsmei. 

Būtu lieliski, ja mums tepat Latvijā būtu labi, un uz citām valstīm mēs varētu doties tikai komandējumos, atpūtas braucienos un kruīzos, bet pagaidām vairumam tā ir vienvirziena biļete uz nezināmu laiku. Protams, vienmēr būs kāds, kas dosies prom, jo tā ir dabiska cilvēka vēlme iepazīt parējo pasauli, izmēģināt savas spējas jaunā vidē un saskarties ar izaicinājumiem, bet tomēr gribētos, lai izbraukušo skaits būtu krietni mazāks un pārcelšanās viņu dzīvēs nebūtu uz visiem laikiem, bet tikai, lai mācītos, apgūtu jaunas prasmes un atrastu jaunus piedzīvojumus, ko atgriežoties stāstīt pārējiem.