Mammas pārdomas: audzināt dēlu, lai neizaug par "lupatu"

Palūkosim, ar ko tas viss sākas. Nē - kā rodas bērni un ar to saistītos jautājumus šoreiz neaplūkošu. Pieņemu, ka zināms :D Mazliet tālāk. Tad, kad jau zēns ir piedzimis.

Mammas, saturamies, patīkami nebūs. Būs viens akmens mūsu lauciņā tūlīt. Bet nu... mmm. Bāc, tos džekus (savus dēlus) audzinām mēs. Jautājums paliek - kādām metodēm un vai padomājam par dēlu, ka tas reiz izaugs un pilnīgi noteikti kaut ko pārņems pieredzē, būdams pieaudzis un jau līdzās savai mīļotajai...

Ja zēnam kopš agras bērnības viss "priekšā" un "pakaļā", ļauju minēt trīs reizes, kādu modeli viņš saņem? Kamēr maziņš - sauks par memmesdēliņu. Kad izaugs, kļūs par lupatu... un meklēs MAMMU arī attiecībās... :(

Īpaši grūti tām, kuras audzina vienas. Iedot to pieredzi, kā tas ir būt Vīrietim, pašai esot sievietei, diez ko viegli nav. Visticamāk, 100% apmērā priekšstatu par to, kas ir Vīrietis - šādu pieredzi pašas nemaz nevaram iedot.

Īpaši grūti tām, kuras audzina vienas. Iedot to pieredzi, kā tas ir būt Vīrietim, pašai esot sievietei, diez ko viegli nav.

Bet nu sāksim ar pašu vienkāršāko. Elementāra pieklājība. Atklātības, patiesuma, solījumu izpildes vērā ņemšana utt. Pamatvērtības iedot mēs noteikti varam. Jā, viegli nav, ja viss vienai pašai jāizdara, bet... tas ir to vērts. Pienākumi, kuri jāpilda. Savi mājas darbi. Te uzreiz piebildīšu - nekad nav paticis fakts, ka bērniem maksā par elementārām lietām - gultas saklāšanu, istabas sakārtošanu, trauku mazgāšanu... Mums, mammām, kāds par to maksā..? I prātā nenāktu naudu prasīt. Taču savējiem dara. Jo mīl.

Un emocijas arī nav jāslēpj. Lai neizaug emocionāli aukstais vīriešu tips. Kuri pie emocijām laižas tālēs zilajās. Jo nezin, ko ar to visu iesākt. Un baidās.

Savas asaras dēla klātbūtnē īpaši neesmu slēpusi. Ja raudu, tad raudu. Tieku pie sava gabala tualetes papīra, rokas uz pleca un pāris vārdiem: mamm, būs labi. Neko vairāk arī nevajag!!! Galvenais, no asarām nesabīsies... Un arī no citām emocijām ne. Nu taču - cilvēks ir un paliek cilvēks - ar visu emociju spektru. Kad priecājos, arī priecājos no visas sirds. Remdeni ne :)

Savas asaras dēla klātbūtnē īpaši neesmu slēpusi. Ja raudu, tad raudu.

Kas vēl - manipulēšanu kā audzināšanas metodi nekavējoties atmetam! Un vainas apziņas sēšanu savā bērnā. Lai neizaudzinātu tādu cilvēku, kas kaut ko darīs vien tad, ja atmodināta vainas apziņa un manipulējot. Bļāviens, tie psihoterapeiti visiem pa kabatai nebūs! Nu kāpēc darīt pāri savam bērnam. Un ja gadās pieļaut šito netikumu - vienmēr godīgi spēt atzīt, ka tas nebija pareizi... Atvainoties, palūgt piedošanu. Bet nemanipulēt ar savu bērnu, lai panāktu kaut ko sev izdevīgu... Un neizaudzināt upuri -cietēju. Šausmīgi grūti pēc tam no tām ieaudzinātajām rakstura iezīmēm vaļā tikt... Reizēm vīrietis -lupata dabū komplektā arī upura - cietēja auru. Nenodarīsim to savam bērnam.

Visa dzīvē sastāv no vieniem maziem sīkumiņiem. Visur kur varam - iesaistām. Lai nes veikala maisiņu, pat ja vēl maziņš. Nu protams, ne jau 10 kg. Bet to vienu piena paku un maizi - lai nes!

Lai atver durvis un palaiž mammu pa priekšu. Sākumā būs jāpalūdz, pēc tam darīs pats no sevis. Mums pašām taču patīk džentlmeņi..? Varam vienu tādu arī izaudzināt pašas ;) Pats galvenais - no mums atkarīgais - savlaicīgi nabassaiti pārgriezt, lai džentlmenis tiek arī no mammas mājas laukā ;)

Zēns izaugs par vīrieti. Un attiecību modeli veidos pēc pieredzētā paša ģimenē.

Zēns izaugs par vīrieti. Un attiecību modeli veidos pēc pieredzētā paša ģimenē. Diezgan droši, ka sanāks visai līdzīgs.

Tātad, grozies, kā gribi - tā ir mūsu atbildība, kā izaudzināsim. Protams, pusaudžu gadi, jaunieša posms - būs korekcijas neatkarīgi no mums. Bet līdz tam laikam par to puiku mammām diezgan liela teikšana. Jautājums, kas ir tas, ko savā bērnā attīstām un veicinām un ko.. iznīcinām. Un vai vīrietī vīrieti nejauši neiznīcinām...

Jā, zinu, runāju par absolūti elementārām lietām. Bet.. ir sācies vasaras brīvlaiks. Puikas var pavērot krietni vairāk. Un kaut kādas ieskices var redzēt. Nu nāk ārā! Viens labestīgs, viens - agresijas pārpildīts. Saprotiet, tas agresīvais nerodas tāpat vien. Un, ja nu izaugs un krāmēs sievietei? Izturēsies vardarbīgi? Darīs pāri..?

Šoreiz dikti lielu akcentu uz mammām uzliku. Neņemiet nu ļaunā, ja gadījumā kāda ņēma. Nekā personīga. Vienkārši gribējās padalīties ar šo. Protams, ka tēviem sava atbildības daļa. Bet šovakar vairāk par to, ko varam iedot kā mammas saviem dēliem pašas ;)

Lai tie foršie, sakarīgie un vīrišķīgie vīrieši izaugtu.

Jā, un vēl - iedosim saviem dēliem mīlestības pieredzi. Mīlestību nav jānopelna, mīl tāpat. Netirgosim savu mīlestību apmaiņā pret noteiktu uzvedību. Lai pēc tam tam mūsu pieaugušajam dēlam, kādas citas sievietes mīļotajam nav jācīnās ar bailēm "mani nemīl" un "nav iespējams mīlēt"... Nu ļoti grūti būs izveidot attiecības. Nav pamatu, uz kā būvēt.. Bērnībā pietrūkusī mīlestība atstājusi milzīgu tukšumu. Un neticību. Pat ja sieviete mīlēs no visas sirds, tās šaubas un neticība tik un tā tās attiecības kādā brīdī "noēdīs".

Lai mums katrai izdodas izaudzināt laimīgu un sirdsīstajāvietā vīrieti!

Šis arī vēlējums man pašai ;)

Sirsnības piepildītu vakaru vēlot,

Dace, 12 gadus veca dēla mamma

P.s. Un savā ziņā - tā ir arī vēl viena iespēja katrai no mums padarīt gaišāku šo pasauli. Izaudzinot par vienu gaišu cilvēku vairāk :)

Foto: Shutterstock.com