No vīrieša kļūt par tēti

Būšana par vecākiem ir divu personu darbs un debesu laimība. Pēdējos gados ārzemēs tapušie socioloģiskie pētījumi par bērniem un ģimeni no sirds priecē ar “tēva atklāšanu” – kā iekrāta mīlestības parāda atdošana visiem brīnišķīgajiem tētiem! 

Tētis duss vīrietī jeb kā fakts, ka esi vīrietis, ietekmē Tavu tēta būšanu
Mūsdienu sieviete no vīrieša jau ikdienā gaida daudz. Ļoti daudz. Īpašas gaidas kā straujas ekonomikas izaugsmes līkne uzkāpj debesīs, kad tiekam apaugļotas un zinām – būsim māmiņas. Pat, ja iepriekš kopdzīvē tas nebija izteikti, ar to pašu brīdi pieprasām skarbā un maigā vīrieša apvienošanos vienā, aizmirstot, ka mūsu partneros dabiski ieinstalēta viena vai otra līnija. Mums nepieciešams, lai vīrietis spēj savaldīt dabas doto agresivitāti (testosteronu) un vienlaikus nezaudē radošo pusi. Pēc Junga gan sievietē, gan vīrietī dzīvo sievišķais un vīrišķais – Animus (vīrišķais sievietē) un Anima (sievišķais vīrietī). Tie abi neprasa atļauju mums būt, noliedzam vai atbalstām tos. Vīrieši, kas nav kontaktā ar savu Anima, emocijas uzskata par liekēdēm, nepiedodamu vājumu, kuras nedrīkst nedz izrādīt, nedz ļaut tām ietekmēt savu dzīvi. Jungs uzskatīja, ka, apspiežot emocijas, tās nonāk bezapziņas sfērā un baro vīrieša Anima, kas arēji izpaužas kā aizkaitinājums, aizvainojums, neloģiska rīcība un krasas garastāvokļa svārstības.

Kad vīrietis spēj atpazīt emocijas gan sevī, gan citos, viņš pietuvojas savai sievišķajai daļai, un tas ir ceļš uz psihes veselumu.

Iemeslu vīrietis tiecas meklēt ārējos apstākļos, taču “pie vainas” ir paša iekšējie procesi. Kad vīrietis spēj atpazīt emocijas gan sevī, gan citos, viņš pietuvojas savai sievišķajai daļai, un tas ir ceļš uz psihes veselumu. Vīriešus bieži “glābj” dotības nošķirt dažādas savas dzīves un personības daļas, lai nevienai no tām nenāktos sastapties aci pret aci. Taču tas mēdz būt grūti, kļūstot par tēti… Integrējot pretējā dzimuma enerģiju sevī, ieklausoties savā iekšējā bērnā, vīrietis sāk dzīvot nevis ārēja veiksminieka, bet …savu dzīvi. Ārējie panākumi vīriešiem ir svarīgāki, nekā sievietēm - viņu skats vienmēr vērsts tālumā, viņi vairāk tiecas uztvert dzīvi kā atrisināmu problēmu virkni. Ja nu problēmu nevar atrisināt (iespējams, tāpēc tēti dažkārt netiek galā ar bērnu emocionālo nemieru), ja nu panākumu mēraukla pārceļas no ārpasaules uz ģimeni, ja nu viss patiesi svarīgais notiek tepat acu priekšā… Tas ir tik ļoti par tēta būšanu! 

Dot telpu
Vīrietim pēc dabas patīk būt aktīvam un izrādīt iniciatīvu, bet traucē bailes par neizdošanos. Lai viņš būtu izlēmīgs un pārliecināts par sevi, sievietei jādod vieta un telpa, kur viņš var rīkoties un pieņemt lēmumus. Ļaut mīļotajam kļūt par patiesu partneri arī tad, ja esam tendētas pašas tikt galā ar gandrīz visu. Vīrietis ar sievieti dzīvo pēc savienoto trauku principa - ja sieviete ieņem pārāk aktīvu lomu, viņš to jūt. Izprotot vīrieša radošumu, kurš izpaužas tur, kur viņš saredz lielāku noderīgumu ģimenei vai sabiedrībai, pašām nodoties komforta radīšanai (tā izpaužot savu sievišķo radošumu).

Mūsu vēsture diemžēl nav aiztaupījusi spēcīgu vīriešu pašiznīcināšanās tradīciju veidošanos. Līdz ar to dzīvs ir stereotips, ka vīrietis nedrīkst zaudēt vai paklupt. Ja tas notiek, viņš pavisam noteikti nedrīkst justies slikti; ja viņš tomēr jūtas slikti, tad tas nav normāli. Vīrietis tiecas pēc sasniegumiem, lai attaisnotu sievietes izvēli būt viņa; ja tas neizdodas, sāk sevi plosīt. Sievietēm vēsturiski ļauts paraudāt, pasūdzēties, bet vīrietim gan labāk ne, un tas noved pie bailēm zaudēt, kļūdīties,… just. Bet labi vecāki ir tādi, kuri kļūdās 60 procentos gadījumu, jo nākamreiz viņi domās un kļūdīsies mazāk. Tēta statuss būs stāsts arī par zaudējumiem, kļūdām un jušanu, sajušanu, izjušanu… Ir svarīgi ļaut vīrietim just to, ko viņš patiešām jūt; tikt galā ar neveiksmēm tā, kā tieši viņš tiek galā (ne mēs savās iedomās). Būtiskais slēpjas citur – ko viņš ar to visu iesāk!!! 

Ļaut mīļotajam kļūt par patiesu partneri arī tad, ja esam tendētas pašas tikt galā ar gandrīz visu.

Izrādās, lieliskā vīrieša un potenciālā tēta formula ir pavisam vienkārša: spēt apmierināt savas pamatvajadzības, tomēr arī spēt palūgt palīdzību, kad tā tiešām ir nepieciešama. Viss pārējais ir noskatāms, izjūtams un pieredzē gūstams, jo tik un tā gēnos ir ierakstīts - vīrietim jānodrošina ģimene, lai sieviete var izaudzināt bērnus. Patiesībā tieši vīrieši vairāk nekā sievietes saskata savu turpinājumu bērnos. Un viņi, mūsu mīļotie, cenšas kā spēdami!

Un vīrietis kļuva par tēti…
Dzīvīgās partnerattiecībās vīrišķā enerģija plūst no vīrieša ķermeņa sievietes ķermenī. Sieviete saņem vīrieša sēklu, patur sevī, pārveido un sadala tālāk – apvienojoties enerģijām, tā pārdzimst jaunā dzīvībā. Simboliski atdodot sevi – savu sēklu, vīrietis caur sievieti kļūst par sava bērna tēvu. Tāpat arī turpmāk – atdodot sevi savai sievietei – pasargājot, atbalstot un aprūpējot - viņš bruģē ceļu uz zvaigznēm savā tēta būšanā. 

Lai arī vīriešiem nav fiziska pieredze sava bērniņa gaidīšanā, tēta būšana sākas pirms bērniņa dzimšanas, un deviņi gaidīšanas mēneši var kļūt par pieķeršanās attiecību sākumu. Interesanti, ka viena no vārda „pregnant” nozīmēm ir „pilns” – un tētis drīkst un var būt pilns ar mīlestību pret savu augošo bērnu. 

Radot jaunu dzīvību, vīrietis neapzināti kļuvis par svarīgu cilvēku – tēti, un daudzas dienas un bezmiega naktis paiet prātojot, ko īsti tas nozīmē.

Arī aktīvi piedaloties sava bērniņa gaidīšanā, kļūstot par tēvu, vīrietis piedzīvo pēkšņas pārmaiņas savā ikdienas dzīvē. Ja līdz bērniņa nākšanai pasaulē viņa loma ir gaidīt un atbalstīt savu partneri, tad piedzimšanas brīdī viss pēkšņi mainās, un parasti sākotnēji to izjūt kā milzu atbildību, kas gulstas uz tēta pleciem. Kļūstot par vecākiem, būtiski mainās attiecību dinamika, jo rūpes par mazuli liek saskarties ar jaunām dzīves jomām un pieņemt neierastus lēmumus. Katrā ziņā kā sievietei, tā vīrietim sākotnēji bērna piedzimšana pirmkārt šķiet laulības attiecību kulminācijas brīdis. Un šo kulminācijas brīdi mazliet trauslu dara fakts, ka pirms pirmā bērniņa piedzimšanas nav iespējams uzzināt, kā partneris pildīs jauno lomu un pienākumus. Uzticēšanās abu partneru – nu jau vecāku – starpā kļūst par nenovērtējamu dārgumu. Nāksies novērtēt gan stiprās, gan vājās puses – savas un otra, tāpēc (un ne tikai tāpēc) tēva statuss ir izaicinājums. 

Raugoties no komforta stāvokļa, kurā vīrietis pavadījis līdzšinējo dzīvi, tēva statusam nav acīm redzamu priekšrocību. Miglainie priekšstati par to, kā tagad būs, atmiņas par paša tēvu, kuras uzpeld gaismas ātrumā, tikai pielej eļļu ugunij. Radot jaunu dzīvību, vīrietis neapzināti kļuvis par svarīgu cilvēku – tēti, un daudzas dienas un bezmiega naktis paiet prātojot, ko īsti tas nozīmē. Sieviete, gadiem gudrojot par mātes lomu un grūtniecības laikā sasniedzot kulmināciju gudrošanā, šobrīd ir iztukšota šādām domām. Lai arī tētis šajā „gribu būt tētis” spēlē mazliet atpaliek, laikā, kad sievietes mātes statusā jūtas nedroši, tēva loma padara viņu tikai laimīgāku. Pat jauniegūtajā laimībā tēviem reizēm ir grūti attaisnot savu esamību – raduši atrasties uzmanības centrā, viņi jūtas atbīdīti perifērijā. Tomēr ir vienkāršāk, nekā šķiet – savu esamību tētis lieliski attaisno, uzņemoties daļu rūpes uz saviem pleciem. 

Nenovērtējams ieguvums ir miers, kuru mazulis var izbaudīt tēta rokās – vīrieši mēdz notikumus uztvert racionālāk, un nekad gan mamma, gan tētis vienlaikus nav vienādā stresā. Kāds no viņiem vienmēr ir miera sala. 

Arī pāreja no organizētas un analizējamas darba dzīves uz haotisko un dārgo mājas dzīvi sagādā ne mazums galvassāpju. Mammas jūtas tāpat. Un tēta uzdevums ir atrasties līdzās, savu mīlestību pret sievieti un mazuli padarot par darbības vārdu. Atbalstīt savas sievas mammas būšanu. Kā mammas mācās aprūpēt mazuli, viņu aprūpējot un turot savās rokās, tā arī tēti. Aprūpējot iepazīstot savu mazuli, tētis padara vieglāku dzīvi mammai, baro savu ģimeni ar mieru, ļaujot izdzīvot pašiem un laulībai. Mīlestību jūsu mazulis pirmajos mēnešos uztvers caur darbiem, ne caur puķainiem vārdiem. Gaidīts un mīlēts viņš jūtas caur aprūpi – vienkārši darot to, ļaujot sev nezināt un nespēt atrisināt visas problēmas. Tēta iesaistīšanās mazuļa aprūpē un kopšanā lielā mērā saistīta ar viņa paša bērnības pieredzi, tāpēc šis var būt laiks, kad veselīgā veidā reizi par visām reizēm „atsijāt graudus no pelavām”. 

Mazulis kopš dzimšanas brīža zina, ka tētis ir citādāks, un viņš no šīs „dažādības” gūst milzu labumu. Zīdainīša dzīve ir interesanta, ja tajā ir tētis, kurš ik dienas piedalās viņa dzīvē. Nenovērtējams ieguvums ir miers, kuru mazulis var izbaudīt tēta rokās – vīrieši mēdz notikumus uztvert racionālāk, un nekad gan mamma, gan tētis vienlaikus nav vienādā stresā. Kāds no viņiem vienmēr ir miera sala. 

Tētis var dot tik daudz

Pirmā dzīves gada laikā, kad mazulim ir ārkārtīgi cieša saikne ar mammu, var viegli aizmirst, cik ļoti tētis ietekmē bērna uzvedības modeļus nākotnē, formē vērtības un pašapziņu. Ir patiess izaicinājums būt labam apgādniekam un „ārējiem sakariem” (neļaut ārējam stresam ietekmēt māmiņu), vienlaikus paliekot kontaktā ar savu bērnu. Pieņemot šo izaicinājumu, iekļaujoties spēlē, baudīsi rezultātus visos turpmākajos gados. Piesaistoties bērnam, vīrietim tiek dota zaļā gaisma paļauties savai emocionālajai dabai, kas gūst virsroku pār mačo. Un tiek atļauts atlikt baudījumu, kāda cita vajadzības liekot pirmajā vietā, disciplinēt sevi, lai sniegtu bērnam piemēru… :)

Bērns, saprotams, ir ieguvējs, ja tētis ir gatavs viņa ienākšanai ģimenē. Gatavība būt par tēti ir apstākļu un izjūtu kopums, kas „mērāms” emocionālā briedumā – spējā pieņemt lēmumus un pārmaiņas, prasmē adekvāti tikt galā ar stresu un nogurumu, atteikšanās un kompromisu mākslas pārvaldīšanā. Papildus bonuss ir finansiālā stabilitāte, par cik tā vīrietim dod tik būtisko drošības sajūtu un pašapziņu. Tomēr pāri visam bērniem vajag vecākus, kuri ir laimīgi (priecīgi). Ja jums kā pārim ir labi, arī mazulis jutīsies labi. 

Tēta domas par mazuli mainīsies vairākas reizes, taču vairums tiek galā ar tām visām. Atbildības sajūta un tāda kā piespiedu inerce liek samierināties ar faktu – esmu tētis. Vienīgais veids, kā atrast smagā „tēta darba” jēgu ir… pakļauties tam. Un saldināt savu ikdienu ar pētījumos apstiprinātu domu, ka tēta priekšzīmes trūkumu bērnībā ir grūti, pat neiespējami aizstāt. Sievietes ķermenis ir „runājis”, iedevis horizontāli, lai tēvs, iepazīstinot bērnu ar pasauli, uzstādītu vertikāli. 

Autore: Linda Sīle, PEP mammma speciāli Mammamuntetiem.lv
          
Foto: Shutterstock.com