Brīvprātīgie – pasaules, sevis, citu mainītāji

Arī mazās lietas top lielas ar viņu piedalīšanos – kaut vai grāmatu lasīšana aprūpes namā cilvēkiem, kuri paši to nespēj vai sporta laukuma ierīkošana apkaimes jauniešiem. Brīvprātīgie ir tie cilvēki, kuri maina pasauli un reizēm tieši viņi ierosina būtiskas pārmaiņas sabiedrībā, kuras kļūst par ierastu praksi un reizēm tās pārņem valsts institūcijas, novērtējot, cik tas ir efektīvi.

Brīvprātīgie regulē konfliktus starp cilvēkiem un piedalās mediācijas procesos, palīdz attālās kopienās nogādāt medikamentus vai vienkārši uzdāvina rotaļlietas bez vecākiem palikušiem bērniem. Pavisam nesen Latvijas iedzīvotāji bija liecinieki tam, cik daudz cilvēku brīvprātīgi bija gatavi ziedot savu laiku, lai atrastu pazudušus bērnus – dažiem varbūt tā bija vienīgā reize viņu dzīvē, kad viņi iesaistījās, lai šādā veidā palīdzētu kādam citam, tomēr tas ir brīnišķīgs solidaritātes piemērs. Arī lielie forumi, tādi kā Olimpiāde vai Berlīnes kinofestivāls nav iedomājami bez brīvprātīgo līdzdalības. 

Brīvprātīgie ir tie cilvēki, kuri maina pasauli un reizēm tieši viņi ierosina būtiskas pārmaiņas sabiedrībā, kuras kļūst par ierastu praksi un reizēm tās pārņem valsts institūcijas, novērtējot, cik tas ir efektīvi.

Brīvprātīgo kustība atspoguļo konkrēto kultūru, tās iezīmes, sabiedrības sociālās solidaritātes pakāpi un labklājības līmeni. Jo ētiskāka sabiedrība un jo vairāk to vieno kopējas vērtības un eksistē nerakstīta vienošanās par morāli, jo populārāka ir brīvprātīgo piedalīšanās sabiedrībai nozīmīgās aktivitātēs. Tas ir tāpēc, ka cilvēki jūtas saistīti ar citiem un kopējā sabiedrības labklājība viņiem šķiet cienījama un svarīga vērtība. Brīvprātīgo darbs ir vērtīgs resurss, jo brīvprātīgā darba veicēji izvēlas šo darbu paši, viņi ir aktīvi, ieinteresēti rezultātu sasniegšanā un negaida atlīdzību. Brīvprātīgo darbs sen ir pārkāpis palīdzēšanas vai ziedošanas robežas. Dažreiz brīvprātīgo funkcijas ir visnotaļ sarežģītas, tās prasa iedziļināšanos un sagatavotību.

Brīvprātīgo tradīcijas pasaulē
Dažādās valstīs ir atšķirīga brīvprātīgo darba tradīcija un vēsture. Aptaujas, kas veiktas Eiropā, liecina, ka vismaz trīs no desmit Eiropas iedzīvotājiem ir piedalījušies kādā brīvprātīgā darba aktivitātē. Pētījumi rāda, ka aptuveni piektā daļa no eiropiešiem, kuri ir vecāki par 15 gadiem, ir tā vai citādi saistīti ar brīvprātīgo darbu. Pēdējo 10 gadu laikā Eiropas Savienībā kopumā ir pieaudzis aktīvo brīvprātīgo personu un organizāciju skaits. Interesanti, ka par brīvprātīgajiem cilvēki izvēlas kļūt jebkurā vecumā, tomēr ļoti daudz ir jauniešu. Var teikt, ka arvien populārāka kļūst kustība – “jaunietis – jaunietim”. 

Cilvēks, kura CV ir atrodama rindiņa par brīvprātīgo darbu, tiek vērtēts kā lojāls pret sabiedrību un tās vērtībām.

Tie ir dažādi līdzgaitniecības projekti, piemēram, atbalsts jauniešiem, kuri atbrīvoti no ieslodzījuma; labdarības koncerti, kurus palīdz organizēt brīvprātīgie, jauno mākslinieku darbu izstādes un daudz citu aktivitāšu, kas atbalsta un palīdz jauniešiem visā pasaulē – atrast atbalstu, mācīties, draudzēties, ceļot, strādāt un veidot savu dzīvi. Svarīgi ir arī tas, ka uzzinot par dažādajām brīvprātīgā iespējām, cilvēku interese aug. Polijā laikā no 2001. līdz 2005. gadam brīvprātīgo jauniešu skaits trīskāršojās, savukārt tā saucamajās “vecās demokrātijas” jeb Rietumeiropas valstīs visās vecuma kategorijās ir līdzīgs brīvprātīgo īpatsvars, jo tur tradīcijai strādāt bez atlīdzības ir sena vēsture un tā ir svarīga visiem kopienas pārstāvjiem, neatkarīgi no vecuma. Cilvēks, kura CV ir atrodama rindiņa par brīvprātīgo darbu, tiek vērtēts kā lojāls pret sabiedrību un tās vērtībām. Brīvprātīgajiem Ir iespējams iesaistīties dažādu pasākumu organizēšanā, kļūt par atbalsta personu vai darboties sociāli nozīmīgos projektos. Brīvprātīgo darbs nepavisam nav saistīts tikai ar neformālām vai nevalstiskām aktivitātēm. Pēdējos gados daudzās pasaules valstīs arvien biežāk izmanto brīvprātīgo resursu valsts funkciju nodrošināšanā, deleģējot dažas no svarīgām aktivitātēm brīvprātīgajiem. 

Brīvprātīgo tradīcijas Latvijā
Latvijā brīvprātīgā darba tradīcijas ir, un attīstās jauni virzieni brīvprātīgo darbam. Arī valsts iestādes cenšas iesaistīt brīvprātīgos – jo īpaši šī kustība ir aktivizējusies pēc brīvprātīgā darba likuma pieņemšanas. 
Latvijā viens no nozīmīgākajiem sociālajiem projektiem pēdējo gadu laikā ir līdzgaitniecības uzsākšana – Valsts probācijas dienesta īstenotais projekts, kura būtība ir līdzgaitnieka atrašana jaunietim, kurš pārkāpis likumu un atrodas Valsts probācijas dienesta uzraudzībā. Tā ir apsveicama iniciatīva, jo ļauj jauniešiem, kuru dzīves dažreiz ir sarežģītas un bieži vien bijušas piesātinātas ar negatīvu pieredzi, atrast cilvēkus, kuriem uzticēties un kuri var palīdzēt jaunietim gan saprast pašam sevi, gan kļūt par pilnvērtīgu sabiedrības locekli. 

Latvijā viens no nozīmīgākajiem sociālajiem projektiem pēdējo gadu laikā ir līdzgaitniecības uzsākšana – Valsts probācijas dienesta īstenotais projekts, kura būtība ir līdzgaitnieka atrašana jaunietim, kurš pārkāpis likumu un atrodas Valsts probācijas dienesta uzraudzībā.

Līdzgaitniecība nozīmē vispirms saturīgu un interesantu brīvā laika pavadīšanu – tās var būt pāris stundas nedēļā vai divās, taču tām ir ļoti liela nozīme. Tās ir kā vēstījums, ka sabiedrība nenoraida jaunieti, bet ir gatava būt blakus. Līdzgaitniecības procesu palīdz īstenot profesionāli koordinatori un pirms sadarbības uzsākšanas ar jaunieti brīvprātīgajiem ir iespēja piedalīties apmācībās. Līdzgaitniecība ir veids, kā sabiedrības vai kopienas pārstāvji ar savu klātbūtni var būt nozīmīgs resurss, lai jaunietis spētu saskatīt dzīvē sociāli atbalstāmās iespējas, kurās izpaust sevi. Svarīgi ir tas, ka līdzgaitniecības aktivitāte savā ziņā ir autonoma – saistība ar probācijas dienestu ir tikai tiktāl, ka attiecīgais jaunietis ir probācijas dienesta klients, taču pati līdzgaitniecība ir ar probāciju nesaistīts process.

Var teikt, ka efekts tiek iegūts, izmantojot netiešo saikni – ja jaunietis ir atradis cilvēku, kam uzticas un kura klātbūtne nodrošina dzīves kvalitātes paaugstināšanos, tas, visticamāk, atsauksies arī uz to, cik sekmīgi jaunietis tiks galā ar probācijas procesu. Jāatzīst, ka arī sabiedrībā populāri cilvēki atbalsta šo kustību – viens no zināmākajiem šī projekta vēstniekiem ir Endijs Bērziņš, kuru pazīstam kā restorāna “Vairāk saules” īpašnieku, taču viņš nav vienīgais – šo aktivitāti novērtē  arī citi cilvēki, kuru viedoklis sabiedrībai šķiet nozīmīgs – piemēram, “Ghetto Games” aizsācējs, organizētājs  un popularizētājs Raimonds Elbakjans un mūziķis Imants Pulkstenis.  

Līdzīga brīvprātīgo aktivitāte ir Atbalsta un atbildības apļi, kuros izmanto principu, ka ar vienu likumpārkāpēju, kurš var būt jebkurā vecumā, strādā vairāki brīvprātīgie vienlaikus. Brīvprātīgie ir kā maza kopiena, kas pārstāv sabiedrības daudzveidību un ļauj iesaistītajam likumpārkāpējam jeb aizbilstamajam labāk saprast sevi, pieņemt atbildīgus lēmumus, un reintegrēties sabiedrībā drošā veidā. Aplis satiekas ar t.s. aizbilstamo reizi nedēļā vai divās, veltot pāris stundas kādai no sociāli atbalstāmām aktivitātēm, par kurām savstarpēji vienojas. Ja rodas kāda nozīmīga problēma, tad apļa koordinators iesaista t.s. ārējā apļa konsultantus - speciālistus, kuri palīdz problēmas atrisināt. Valsts probācijas dienests arī šo brīvprātīgā darba iniciatīvu atbalsta gan ar apmācībām, gan konsultācijām. Apļu principu izmanto gadījumos, kas aizbilstamajam ir nozīmīgas problēmas un/vai viņš ir izdarījis smagu noziegumu, kura recidīva novēršanā sabiedrības iesaistīšanās ir nozīmīga. 

Par šīm un arī citām brīvprātīgā darba formām sīkāk var uzzināt, apmeklējot Valsts probācijas dienesta mājas lapas sadaļu Līdzgaitnieki. 

Autore: Kristiāna Lapiņa, RPIVA lektore un sociālpsiholoģisko treniņu vadītāja, Valsts probācijas dienesta Uzraudzības un probācijas programmu departamenta Probācijas programmu nodaļas vecākā referente

Foto: Shutterstock.com