Dzintara poga, puvuši kartupeļi un sarkanbaltsarkanas sveces

***

Kopā ar draugiem ik gadu devāmies skatīties militāro parādi. Līdz kādu dienu nonācu otrā pusē – stāvēju goda sardzē Lestenē, raudzījos milzīgajās sniega pārslās, kas lēni, bet pamatīgi klāja piemiņas vietu, un jutos bezgala lepna. 

***

Mazā koka kastīte ar uzrakstu Karēlija. Vecmāmiņa tur bijusi. Karēlijā ziemas bijušas bargas, katru rītu sākuši ar mirušo iznešanu. Toreiz domāju, jocīgie - ēduši mizas un puvušus kartupeļus. Pēc pārbraukšanas esot bijis grūti sajust sātu. Vecmāmiņa par to laiku runāja nelabprāt. Bet es arī nepavaicāju. Maza biju un īsti nesapratu. 

***

Sarunas draugu starpā. Vienam bažas, citam bailes. Kādam šeit vairs nav, ko zaudēt. Vēl kādam tomēr ir cerība. Reiz mēs ar vīru arī nopietni apsvērām braukt uz zemi, kur maldugunis spožākas. Tomēr palikām. Šeit ir mājas. Kāds no draugiem saka: “Eh, tomēr jābrauc prom.” Tikmēr sveces lēni deg. Viena sarkana. Viena balta. Viena sarkana. 

***

Tētis tīrs lietuvietis. Mammas vecmāmiņa no tēva puses – “krieviete no Pēterburgas”. Tomēr mēs esam latvieši. Vīrs arī dzimis un audzis latvietis. Viņa vecātēva vecaistēvs - kuģa ārsts no Portugāles, kurš te apprecējis ziedu tirgotāju. 

***

Laiks pēc 1947. gada. Vecmāmiņa dienasgrāmatā raksta par bailēm – bijis atnācis viņas mammas māsas vīrs. Mežabrālis. Bail, ka okšķeri nav pamanījuši. Viņš vēlāk dzīvojis Īles bunkurā. Mamma joprojām tur bieži brauc. 

***

Pētot Latvijas karti, sešus gadus vecais Noels vaicā par kaimiņiem. Vai tie mums draugi? Vai nāks palīgā? Un tie? Un tie? Nav viegli atbildēt. 

***

Dzintara poga no vecmāmiņas tautastērpa. To viņa vilka godos savā jaunībā. Šis tērps vecmāmiņu sagaidīja mājās no Karēlijas. Pēc tam gan netika uzvilkts. Tikai glabāts. Tomēr ne gana rūpīgi. Laikam bija citas rūpes un raizes. Diemžēl no tērpa palikušas vien četras dzintara pogas. Katrai mazmeitai pa vienai. Iestrādāšu gredzenā.

***
Novembris man vienmēr licies īpašs mēnesis. Jau no pamatskolas laikiem, kad pēc neatkarības atgūšanas sāka atzīmēt Latvijas dzimšanas dienu. Vienīgi nav vairs baltās kremplīna kleitas un melnās samta žaketītes. 

Autore: Audra Šauere, Latvijas vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv vadītājas vietniece