Mammas viedoklis: Negribu, lai maniem bērniem nozog gadu no bērnības
Esmu Valkas pagasta amatierteātra vadītāja, šova “Lauku sēta” dalībniece un arī māmiņa četrus gadus vecajai Katei un sešus gadus vecajam Emīlam Dāvim. Esmu viena no tām māmiņām, kas ir sašutušas par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānotajiem grozījumiem Vispārējās izglītības likumā – obligāto pamatizglītību no sešu gadu vecuma.
Mans dēls ir tajā vecumā, kad, saskaņā ar jaunajām IZM idejām,
viņam būtu jāsāk iet skolā. Zēns ir aktīvs, komunikabls, bērnudārzā
apguvis dažādas iemaņas un prasmes, taču tas nenozīmē, ka es būtu
ar mieru sūtīt viņu uz skolu jau tagad. Jā, attīstības ziņā viņš
varētu uzsākt pamatizglītības apguvi, taču, manuprāt, tas viņam
nozagtu gadu bērnības. Kāpēc steidzināt bērnus pieaugt? Kāpēc
atņemt gadu no skaistākā laika dzīvē, kad viņi iegūst daudz
skaistas un mīļas atmiņas?
Redzot, kā mani bērni bauda bērnību – pikojas, spēlējas, ar prieku
iet uz bērnudārzu un piedalās dažādās rotaļās, mani pārņem aizvien
lielāka neizpratne un sašutums par IZM plānoto reformu. Bērni ir
pilnvērtīgi nodarbināti no rīta līdz vakaram, viņi ir drošībā un
pieskatīti, uz bērnudārzu un no bērnudārza pavada kāds no vecākiem.
Sākumskolā stundas norit līdz pusdienas laikam, pēc tam bērnam
patstāvīgi ir jādodas mājās, jābūt tur līdz vakaram, kamēr no darba
atgriežas vecāki. Es nedomāju, ka sešgadnieks ir gatavs būtībā
uzņemties pieauguša cilvēka pienākumus. Kādēļ mazam bērnam par gadu
agrāk uzlikt šādus pienākumus, ja tajā pašā laikā var pavadīt laiku
ar vienaudžiem kopā mācoties, rotaļājoties, guļot un dodoties
pastaigās?
Strādājošiem vecākiem vasaras, rudens un ziemas brīvlaiks un jautājums – kur un kā nodarbināt bērnu brīvlaikā, nereti sagādā lielas raizes. Tas, ka turpmāk nāktos domāt, kur un kā nodarbināt sešgadnieku, tikai sarežģītu situāciju.
Neatbalstu IZM ideju arī daudz praktiskāku iemeslu dēļ – esmu
strādājoša māmiņa, kā jau lielākā daļa Latvijā, un tas, ka mazie
iet bērnudārzā nozīmē, ka varu nodoties saviem darba pienākumiem un
citām ikdienas lietām, zinot, ka mani bērni pavada laiku vērtīgi,
taču tajā pašā laikā arī rotaļājas, apgūst jaunas lietas un
komunicē ar saviem vienaudžiem. Ja bērni sāks skolas gaitas no sešu
gadu vecuma, tas arī vecākiem krietni ātrāk aktualizēsies sarežģīto
jautājumu – ko darīt vasaras brīvlaikā? Sešu gadu vecumā vēl
negribētos sūtīt bērnu uz vasaras nometni vai prom no mājām uz trīs
mēnešiem. Strādājošiem vecākiem vasaras, rudens un ziemas brīvlaiks
un jautājums – kur un kā nodarbināt bērnu brīvlaikā, nereti sagādā
lielas raizes. Tas, ka turpmāk nāktos domāt, kur un kā nodarbināt
sešgadnieku, tikai sarežģītu situāciju.
Ļoti ceru, ka IZM pārstāvji tomēr atcerēsies, ka arī paši
kādreiz ir bijuši bērni, ka paši ir baudījuši bērnību, spēlējušies
un darījuši blēņas. Ka viņi atcerēsies garos vakarus pie mājas
darbiem, kontroldarbus un sacerējumus, kas mazajiem reizēm sagādā
arī asaras, un nenolems, ka bērnam tas viss jāuzsāk jau sešu gadu
vecumā. Es aicinu IZM pārstāvjus apdomāties un nenozagt mūsu
bērniem pašu dārgāko – bērnību!
Esmu divu bērnu māmiņa, un, lai gan es, tāpat kā visas citas
mammas, labi zinu, ka spēlēšanās un bērnības baudīšanas sekas
nereti ir haoss mājās, izmētātas rotaļlietas, sasmērētas drēbes un
nobrāzti ceļi, es arī lieliski apzinos, ka tas bērniem veido
skaistākās un mīļākās bērnības atmiņas. Un es vēlos, lai mani bērni
to visu var baudīt pilnvērtīgi!
Evija Smane
Kates un Emīla Dāvja mamma