Zanda Pučuka: Vecāki ved bērnus saņemt neatliekamo palīdzību, lai gan... tā nav neatliekama

Visvairāk BKUS ar pavisam nelieliem veselības traucējumiem ierodas pacienti no Rīgas un Pierīgas.

Šķirošana pa krāsām

BKUS darbojas NMPON ievestā pacientu šķirošana pēc veselības stāvokļa – krāsām – lai atšķirtu, kuriem ir patiesi nepieciešama palīdzība. Ap 75% mazo pacientu tiek prioritizēti "zaļi". Zaļā krāsa nozīmē, ka bērnam ir nelieli veselības traucējumi, viņu stāvoklis ir tāds, ka neatliekama vai steidzama ārsta apskate nav nepieciešama, dzīvībai tiešu briesmu nav. Vecāki šajā gadījumā bērnu varēja vest pie ģimenes ārsta. 

Vecāku pašu radītas rindas

Bieži vecāki sūdzas, ka ir ilgi jāgaida uzņemšanas rindā NMPON. Noteikti varam apgalvot, ka gaidīšanas laiks krietni samazinātos, ja vecāki konsultētos ar savu ģimenes ārstu. Tas gan neattiecas uz tiešām akūtiem pacientiem, kuriem rindā nav jāgaida. Realitātē vispirms palīdzība tiek sniegta bērniem, kuriem ir tiešām nepieciešama tūlītēja palīdzība. Zaļās krāsas pacienti tikmēr ir spiesti gaidīt.

Nezināju, vai drīkst dot

Visbiežākais iemesls, ar kādu vēršas šie 75% gadījumu vecāki NMPON – kad bērnam ir paaugstināta temperatūra. Neatliekama medicīniska palīdzība pie paaugstinātas temperatūras ir nepieciešama zīdainim līdz 3 mēnešu vecumam (temperatūra mērīta padusē); ja bērnam nemazinās (30-40 - 60 min laikā pēc prettemperatūras medikamentu (paracetamols vai ibuprofēns) lietošanas vai tiem ir īslaicīgs efekts; drudzis ar spēcīgām galvassāpēm, drudzis ilgāk par 5 dienām. Pēdējā laikā arvien vairāk parādās publikācijas, ka prettemperatūras medikamentus var nedot, ja bērns jūtas labi un labi panes paaugstināto temperatūru (izņemot tos bērnus, kuriem bijuši febrili krampji). Līdzīgi ir ar vemšanu - pēc dažām vemšanas reizēm nav jādodas uz slimnīcu, bet gan jāseko, vai bērnam ir urinācija, jādod dzert maziem malciņiem, nespiest ēst. Ļoti bieži vecāku atbilde uz ārstu jautājumu – kāpēc nedevāt bērnam zāles pret drudzi paši? – seko atbilde “nezināju, vai drīkst dot”. Ģimenes ārsts noteikti būtu varējis dot ieteikumu, kādas zāles un vai drīkst dot bērnam. Tas nav iemesls, lai brauktu uz NMPON. 

Visbiežākās atbildes, kādēļ vecāki nevērsās pie ģimenes ārsta:
- pieraksts uz vizīti ilgi jāgaida;
- neuzticamies savam ģimenes ārstam;
- ģimenes ārsts atrodas citā pilsētā, bet dzīvojam Rīgā;
- NMPON uzreiz var veikt analīzes/rentgenu, atbildes zināmas dažu stundu laikā;
- ģimenes ārsts nenāk mājas vizītēs, bet uz poliklīniku slimu bērnu negribējām vest, jo temperatūra un var kaut ko "pieķert klāt”.

Ir arī tādi gadījumi:
 - mamma ar bērnu brauc uz NMPON ar neatliekamās palīdzības auto, bet tētis ar savu auto brauc līdzās. Bērnam nav dzīvībai bīstams veselības stāvoklis, līdz ar to vecāki droši var braukt ar savu auto paši. 
 - ir vecāki, kas ieved savas atvases pirms došanās ceļojumā vai ilgākas atpūtas laukos vienkārši pārbaudīt bērna veselību uz NMPON, bez nevienas akūtas sūdzības.  
 - mājās beigušās zāles pret temperatūru, tādēļ tiek izsaukta neatliekamā palīdzība.

Kādi būtu ieguvumi, ja uz slimnīcu dotos tad, kad patiešām vajag? 
Vidēji NMPON dežūrā strādā 7 pediatri, 2 ķirurgi, 10 māsas, 5 māsu palīgi, 3 ārstu palīgi, 2 reģistratori. Ja samazinātos pacientu skaits, kuriem nav nepieciešama neatliekama palīdzība, ārstniecības personālam būtu vairāk laiks komunikācijai ar vecākiem un pacientu – paskaidrojot, stāstot, informējot/ būtu laiks biežāk pieiet klāt un novērot slimības gaitu. Šobrīd ārstiem biežāk nākas paļauties uz vecāku novērojumiem un atstāstu par bērna veselības stāvokļa izmaiņām. Personālam nebūtu pārslodzes. 
Ir dienas, piemēram, svētku laikā, kad NMPON vēršas pat vairāk nekā 200 pacientu vienas dienas laikā. Lielākie pieplūdumi ir vakaros, brīvdienās, svētku dienās. 

Autore: BKUS Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļas vadītājas Zanda Pučuka

Foto: Shutterstock.com