Sist sev pa nagiem, nevis sagraut bērna vēlmi darboties

Mainoties dzīves aktualitātēm, mainījās ikdienas ritms. Un vairs nav ne laika, ne vēlēšanās rūpēties par puķēm. Taču viss notiek citādāk, jo mans sešgadīgais dēls Noels jau pāris gadus ir aizrāvies ar puķkopību. No vienas puses var jau sacīt, lai tik darbojas. Taču šis ir vecums, kad jebkas, kas ir bērna īpašumā (suns, kaķis, jūrascūciņa vai augi uz palodzes), vienlaikus pieder arī vecākiem. Ne bērnam pietiek zināšanu pašam tikt galā, ne arī iespēju realizēt savas idejas, ja tās saistās ar pirkumiem. Mūsu situācijā tas nozīmē ik pa laikam sagādāt zemi, jaunus puķupodus, sēklas vai doties uz tirgu pēc stādiņiem. Padoms un palīdzība vajadzīga, augus pārstādot vai iekārtojot balkona kasti. 

FOTO: Pavisam drīz būs jāizstāda asteres un vasaras dālijas. Arī burkāns, kurš tika iestādīts jau nedaudz padīdzis, labi paaudzies. 

Vasarai esam aizrunājuši stūrīti māsas siltumnīcā. Lai arī māsa neļaus Noela tomātiņiem un gurķiem akurāt nokalst, tas tik un tā nozīmē plānot regulārus braucienus, lai stādījumu aprūpētu. 

FOTO: Tikko sastādījis atraitnītes. 

Kāpēc šo rakstu? Ne tāpēc, lai palepotos, ka Noels ar prieku aprūpē savu orhideju un avokado no kauliņa izaudzējis jau 40 cm garu (lai gan patiesībā esmu gan lepna, gan priecīga, ka viņam ir intereses un nodarbes, kas aizrauj!), bet tāpēc, lai sev atgādinātu - ir tik svarīgi bērnu atbalstīt viņa vaļaspriekos. Jo bērniem nav robežu - brīvas rokas šodien ir fantastiska nākotne rīt.

FOTO: Pēc dārziņa atnāca mājās, paņēma savu iekrāto naudiņu un devās uz veikalu pēc noskatītās pavasara kompozīcijas. 

Būtu tik viegli pateikt, ka šogad nebūs nekādas balkona kastes un nebūs puķupodi uz visām palodzēm. Taču domās uzšauju sev pa nagiem un atgādinu - ja īsi pirms pusnakts ir svarīgi pārstādīt kaktusu, tad noteikti tas ir jādara. 

Autore: Audra Šauere, Latvijas vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv vadītājas vietniece