Pasaka izlaidumu laikam: video un plikais krāniņš
Reiz dzīvoja mammas, tēti un viņu bērni, kas draudzīgi sadzīvoja vienā bērnudārza grupiņā.
Kādu dienu dažas mammas nolēma izlaidumam par godu uzfilmēt video. Jauku filmiņu, kurā bērni pastāsta par saviem sapņiem un priekiem. Jaukajā filmiņā bērni būs redzami ikdienas gaitās – mācībās, dejās, spēlēs un rotaļās. Jauko filmiņu saņems ikviens grupiņas biedrs mūžīgai piemiņai, abas audzinātājas un auklīte. Pēc izlaiduma neformālajā ballītē mammas, tēti un viņu bērni kopā to varēs noskatīties uz lielā ekrāna.
Ideja lieliska. Citas mammas un tēti neiebilda pret idejas īstenošanu.
Drīz vien pienāca izlaiduma dienas priekšvakars. Viena no mammām pārējiem vecākiem priecīgi nosūtīja failu ar jauko video. Prieki un pateicības. Kāda bērna mammai bija gadījusies nedaudz brīvāka pēcpusdiena. Un viņa nolēma video noskatīties. Bērnu smiekli, prieki un dzīvīgums staroja no ekrāna. Te pēkšņi... ekrāna centrā redzams mammas, kurai bija iegadījusies brīvāka pēcpusdiena, bērns. Viņam uz pleciem peldmētelis, rokās peldbikses, kuras nav paspējis uzvilkt, un redzams pliks krāniņš.
Satriekti. Tas ir maigākais vārds, ko bērna vecāki varēja sacīt par savām emocijām.
Ka tad tā? Un – ko nu? Piedodiet un atvainojiet! Montētāja var satriekto vecāku video versijai izgriezt nepatīkamos kadrus. Tiešām? Un kā tad ar versijām, kas nosūtītas citu bērnu vecākiem? Un dāvanu diski audzinātājām, auklītei? Un video skatīšanās uz lielā ekrāna? Satriektajai mātei jau bira asaras. Ak, patiešām. Nu arī citai mammai kļuva skaidrs, ka situācija kļuvusi nopietna – video labošot, iepriekšējo dzēsīšot un citām mammām un tētiem sūtīšot jaunu versiju. Un draudzīgo bērnu grupiņas vecāki esot gana godprātīgi, lai kļūmīgo video dzēstu... Tam vajadzētu būt mierinājumam satriektajai mammai un tētim.
***************
Šī nav pasaka, bet īsts stāsts.
Šis nav stāsts, lai šausminātos. Šis ir nopietns aicinājums ne tikai vecākiem, bet arī citiem pieaugušajiem, kuri strādā ar bērniem, nopietni izturēties pret bērniem un viņu tiesībām uz privātumu. Šis ir aicinājums nefilmēt bērnus, kad viņi pārģērbjas, vannojas, dusmojas vai ir noskumuši. Šis ir aicinājums arī tiem, kuri uzņemas montāžas darbu, pret uzdevumu izturēties atbildīgi. Arī tad, ja darbu dara par samazinātu samaksu. Un arī tad, ja par velti.
Šoreiz viss ir beidzies nosacīti labi. Bet kas notiktu situācijā, ja mammai nebūtu iegadījusies nedaudz brīvāka pēcpusdiena? ...
Autore: Audra Šauere, Latvijas vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv vadītājas vietniece
Foto: Shutterstock.com