28 reizes bērns domātu, ka internets ir svarīgāks par viņu

Pirms dažiem gadiem kāda dvīņu mamma veica pavisam nelielu eksperimentu, kura laikā secināja, cik ļoti bieži bērniem ir nepieciešama vecāku uzmanība. 

FOTO: Mammamuntetiem.lv

 

Lūk, ko raksta jaunā māmiņa: 

“Šodien izdarīju eksperimentu. Vēroju savus dēlus, kamēr viņi spēlējās. Sēdēju stūrī un skaitīju, cik reižu viņi uz mani paskatās dažādu iemeslu dēļ: lai redzētu, vai ievēroju viņu jauno triku, saņemtu uzslavu vai nopēlumu par viņu rīcību vai vienkārši vērojot manu reakciju. Man ienāca prātā, ko mani bērni domātu, ja es katru reizi tā vietā būtu skatījusies savā telefonā.

28 reizes mani enģelīši domātu, ka internets ir svarīgāks kā viņi. 28 reizes viņi nebūtu saņēmuši uzslavu, ko pat pieauguši cilvēki vēlas saņemt. 28 reizes mani bērni justos vientuļi. 28 reizes viņi būtu guvuši apstiprinājumu, ka svarīgākais dzīvē ir atrodams internetā. Pasaulē, kurā mēs tiekam novērtēti pēc tā, kādi mēs šķietam cilvēkiem no ārpuses, pasaulē, kurā kā svarīgs apliecinājums skaitās nospiestās “man patīk” pogas, pasaulē, kurā kopīga laika pavadīšana ir nomainīta uz īsziņām un laika pavadīšanu atsevišķi pie datora. Es gribu iedrošināt cilvēkus būt atšķirīgiem. Lūdzu, nolieciet savu elektroniku malā un pavadiet laiku ar savu ģimeni. Jaunā paaudze paļaujas uz to, ka mēs viņiem iemācīsim, kā ir būt pieaugušiem. Nepavadi pārāk daudz laika sociālajos tīklos, bet velti laiku saviem bērniem.”

Spēļlaukumā bērns šļūc pa kalniņu vai cenšas uzkāpt pa speciālo sienu, bet vecāks sēž malā uz soliņa un, galvu nodūris, veras viedtālruņa ekrānā.

 

Situācijas, kad vecāki pilnībā iegrimuši virtuālā pasaulē, vērojamas ik uz soļa. Spēļlaukumā bērns šļūc pa kalniņu vai cenšas uzkāpt pa speciālo sienu, bet vecāks sēž malā uz soliņa un, galvu nodūris, veras viedtālruņa ekrānā. Pienākot radošajām darbnīcām, mamma vai tētis pastumj atvasi uz priekšu - ej padarboties! Bet pats paiet maliņā un no kabatas izvelk telefonu. 

 

Reklāma
Reklāma

Protams, es pati neesmu bez grēka. Pieķeru savu roku stiepjamies uz viedierīces pusi - tur noteikti ir kaut kas interesants, ko man vajag izlasīt. Kad dēls bija mazāks, katru dienu pēc bērnudārza gribēja apstaigāt visus apkārtnes spēļlaukumus. Pie divdesmitā "paskaties, kā es šļūcu!" es patiešām gribēju iet mājās vai vismaz pasēdēt uz soliņa un uzrakstīt kādu ziņu draudzenēm.

 

Ko darīt? Saņemties un iesaistīties spēlēs un rotaļās. Un tad jau kādā brīdī būs sajūta, ka darbošanās kopā ar bērnu ir jautra un interesanta! Aktualitātes pasaulē varēšu uzzināt arī vēlāk. 

 

Autore: Audra Šauere, Latvijas vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv vadītājas vietniece