Ita Cērmane: Svešais var būt bīstams

Vakarā pēc darba vīrietis devies uz dzīves vietai tuvāko veikalu - tirdzniecības centru “Baata”, kad viņam piegājusi klāt meitenīte un lūgusi 5 centus. “Kad prasīju, kam naudiņa nepieciešama, bērns stāstīja, ka abi ar brālīti nākot no pludmales. Abiem kārojoties saldējumu, bet naudiņas nepietiekot. Turklāt meitenīte, kura varēja būt vecumā no sešiem līdz septiņiem gadiem, neizskatījās no nelabvēlīgas ģimenes – smuki sapītas bizītes, glīts un tīrs apģērbs,” stāstīja kaimiņš.


“Ta ne jau tie 5 centi vai tas, ka bērni bičoja naudiņu, mani satrauca. Bērnu drošība gan! Ja mazie būtu piegājuši klāt kādai ģimenei ar bērniem vai kādai pensionārei, vēl nekas, bet man, vecim... Kas būtu noticis, ja manā vietā trāpījies kāds perverss tips! Cik nav dzirdēts par šādiem gadījumiem! Un neviens no garāmgājējiem nepievērstu uzmanību, ja pedofils, sasolījis 5 centu vietā veselu eiro, ietu ar savaņģoto bērnu pie rokas – ļaudis taču padomātu, ka vīrietis ir tētis...”


Kad prasīju kaimiņam, kā tad viņš rīkojies, vīrietis pastāstīja, ka vispirms bijis gatavs saukt policiju un pieskatīt bērnus līdz likumsargu atbraukšanai. Taču, kad noskaidrojis, ka apmaldījušies bērni neesot, ka turpat blakus mājās dzīvojot, ieteicis nekavējoties doties mājās pie mammītes.

Pēc sarunas ar kaimiņu, šis stāsts man neizgāja no prāta. Ņemot vērā manu darbā gūto pieredzi, protams, nevar izslēgt, ka vecāki pietiekami nepieskata savas atvases. Bet var būt arī, ka bērnu māmiņa vienkārši nav aizdomājusies par riskiem, kādi var būt, mazajiem vieniem izejot no mājām.

Pirmkārt, ir taču bīstami mazos vienus laist pastaigā uz jūru. Arī tad, ja mājas turpat blakus! Arī tad, ja bērni nosolījušies neiet ūdenī. Jo vilinājumu taču tik daudz un bērni vienkārši var aizrauties un piemirst piekodinājumus.
Cik nav gadījumu, kad pludmales glābējiem un policijai Liepājā jāmeklē pludmalē noklīdusī bērni! Ne vien tādi, kuri vieni devušies uz pludmali, bet arī tādi, no kuriem vecāki uz pāris minūtēm novērsuši skatu. Bijis pat gadījums, kad trīsgadīgs mazulis viens no pludmales aizklīda līdz Uliha ielas un Kūrmājas prospekta krustojumam, kur policija mazo atrada.

Otrkārt, kā jau minēja mans kaimiņš, bērnus var apdraudēt kāds ar slimu psihi. Atļaušos atgādināt baiso notikumu pirms vairākiem gadiem, kad vecāki no skolas pārnākam nesagaidīja astoņus gadus veco dēlu, kuru, iekārdinot ar dažādiem labumiem, īrētā dzīvoklī ievilināja un tur vairākas dienas iespundētu noturēja kāds vīrietis...
 

Šoferītis, izliecies pa logu sauca: “Meitenīt, kur iesi?” Skuķēns nebija vis nobijies, bet atkliedza: “Uz elli, vecīt!” un laida ļekas grāvim pāri...

Vairākkārt, ar Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieku Uldi Novicki sarunājoties par bērnu drošību, viņš uzsvēris, ka būtiski ģimenē bērniem mācīt ne vien par satiksmes drošību, bet arī par drošību saskarē ar svešiniekiem. Neatvērt svešiniekiem durvis, nekāpt svešās automašīnās, neļauties svešiniekiem sevi uzrunāt, nedoties līdzi, lai kādi labumi tiktu piesolīti...

Tieši tā, kā zēnam bija iemācījusi māte kinofilmā, kurā galveno lomu tēlo Brūss Vilis: tu esi svešais!

Māmiņas un tēti! Es ar visām četrām pievienojos Ulda Novicka viedoklim un gribu aicināt: jau no mazotnes stāstiet, stāstiet un atgādiniet bērniem, lai viņi neuzticas svešiniekiem! Labāk lieku reizi pamukt no kāda, kuram ir labi nolūki, nekā vienreiz nokļūt neapskaužamā situācijā!

Atceros savu bērnību, kas bija tālajos padomju laikos. Mūs vai ik dienu skolā baidīja ar melnajām “Volgām”, kurās tiekot ierauti un nezināmā virzienā uz neatgriešanos aizvesti bērni. Reiz, pa ceļam no skolas uz mājām, man blakus piestāja gan ne melnā “Volga”, bet kāds kravas auto, kura šoferītis, izliecies pa logu sauca: “Meitenīt, kur iesi?” Skuķēns nebija vis nobijies, bet, paturot prātā melno “Volgu”, atkliedza: “Uz elli, vecīt!” un laida ļekas grāvim pāri...

Tiesa vēlāk pašai gan smiekli bija, gan mazliet kauns, jo vīrietis bija bijis kolhoza šoferis, tēva kolēģis... Bet varbūt labāk tā...

Materiāls publicēts sadarbībā ar www.liepajniekiem.lv