Reanimatologs Roberts Fūrmanis par Ventspils peldbaseinā bojāgājušo bērnu: negribu lasīt, ka vainīgs ir treneris
Mēs pārējie jau pēc nedēļas būsim aizmirsuši 2017.gada 4.oktobra pievakares notikumus, bet mirušā zēna ģimene nekad. Arī treneris, kurš traģēdijas brīdī atradās baseinā. Treneris, kurš saviem audzēkņiem vēlēja tikai labu. Cilvēks, kurš ar tīru sirdsapziņu darīja savu darbu. Pie tam darīja labu darbu. Taču, diemžēl, notika tas, ko neviens tajā brīdī pat neparedzēja - traģiskā nāvē gāja bojā nevainīgs, mazs puika.
Pēc notikušā visi ir piecēlušies kājās, sasaukuši komisijas, ierosinājuši krimināllietas un sākuši meklēt vainīgo. Cienījamie likumsargi, Izglītības un zinātnes ministrijas atbildīgie darbinieki un pārējie, kas iesaistīti patiesības noskaidrošanā, vainīgais ir zināms- tā ir sistēma. Nesakārtota izglītības sistēma.
Ieskatoties Ministru kabineta 2014.gada 28.oktobra noteikumus Nr.
662 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un
profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences
pilnveides kārtību”, neatrodu tajos nevienu punktu par to, ka
pedagogiem būtu kaut reizi savā profesionālajā karjerā būtu jāmācās
pirmā palīdzība. Šī punkta neesamību arī apliecina atsevišķi
izglītības iestāžu vadītāji. Gribu vērst uzmanību uz to, ka šajā
gadījumā būtu jādiskutē par pirmās palīdzības sniegšanas bērniem
apmācību.
Būtiski ir tas, ka autovadītāja apliecības esamība negarantē pirmās palīdzības zināšanas.
Pat ja kāds no pedagogiem to ir apguvis, tad tā visticamāk ir visvienkāršākā 12 vai 15 akadēmisko stundu pirmās palīdzības programmas apguve, un tajā nav neviena vārda par bērniem. Man ir vairākas reizes sanācis strādāt ar pedagogiem, kuri brīvprātīgā kārtā ir nolēmuši apgūt pirmo palīdzību zīdaiņiem un bērniem. Atbildot uz manu jautājumu par pirmās palīdzības apmācību profesionālajām vajadzībām, viņu atbilde ir vairāk nekā traģiska - daļa no tiem pat nekad dzīvē nav mācījušies pirmo palīdzību. Būtiski ir tas, ka autovadītāja apliecības esamība negarantē pirmās palīdzības zināšanas.
Un, atgriežoties pie iepriekšminētā trenera, vai viņš bija izgājis pirmās palīdzības apmācību, īpašu uzsvaru liekot uz bērniem? Domāju, ka atbildi zina viņš pats un viņa darba devēji. Taču es negribētu ziņās pēc nedēļas, mēneša vai gada izlasīt virsrakstu, ka 2017.gada 4.oktobra traģēdijas vainīgais noskaidrots - treneris.
Nobeigumā es gribu vērst atbildīgo institūciju uzmanību un aicināt
noskaidrot, cik no izglītības sistēmā strādājošajiem pedagogiem ir
apguvuši pirmo palīdzību. Tā pat arī aicinu noteikt, ka jebkurā
izglītības iestādē darbā uz vietas jābūt vismaz 3 ja ne pat vairāk
pedagogiem (atkarīgs no izglītības iestādes lieluma), kuri vismaz
reizi gadā apmeklē pirmās palīdzības kursus. Un nevis vienkāršus
kursus, bet gan tādus, kuros māca arī palīdzības sniegšanu
bērniem.
Nemeklēsim vainīgos konkrētā cilvēkā, bet gan sakārtosim sistēmu,
lai mums nebūtu jālasa tik skumjas ziņas.
Viedokļa autors ir anesteziologs, reanimatologs, pirmās palīdzības
pasniedzējs Roberts Fūrmanis.