Skolēnu mājasdarbi. Grūti bērnam, grūti vecākiem

Jāatzīst, ka sākums bija grūts gan bērnam, gan man. Jaunizceptam skolēnam, kurš vasaras sākumā pabeidzis bērnudārzu un visu vasaru dzīvojis vieglā režīmā, ir grūti ne tikai iesēsties skolas solā un pavadīt tur mācību stundas, bet arī vakarā koncentrēties mājasdarbu pildīšanai. Un arī es pēc darba daudz labprātāk darītu citas lietas, nevis kopā ar bērnu lasītu un rēķinātu to, kas skolā nav pagūts. Es teorētiski saprotu, ka pirmklasniekam mājasdarbi nepieciešami, lai trenētu roku rakstīšanai un pilnveidotu lasīšanas prasmi, un tomēr... Un man ir žēl katru reizi, kad Noels jāvelk uz mājām, jo gaida mājasdarbi, bet viņš vēl vēlas skriet pa āru. 

Pirmās dienas Noels mācījās ar entuziasmu - liels cilvēks taču! Tad nāca apjausma un asaras, ka mājasdarbi ir kā aka - smel, cik gribi, jauns darāmais rodas klāt. Ko darīt vecākiem? Nesāksim taču dot atlaides (Ak, ja jau tik grūti šovakar, vari nepildīt!), jo ko gan darīsim citu vakaru? 

Likām lietā dažādus motivēšanas paņēmienus 

- Apbalvojumu par raiti pabeigtu darbu (kādu gardumu, apsolījumu spēlēt dēla mīļākās spēles, filmas skatīšanos). 

- Atpūtas piecminūti. Ik pēc laika piecas minūtes veltītas aktīvām kustībām, rotaļām, piemēram, boksam ar lielo lāci. 

- Sacensību elementus. Piemēram, lasīšana uz laiku vai rakstīšana uz ātrumu (cenšoties nezaudēt kvalitāti). 

- Izrādot sapratni. Es redzu, ka tev ir grūti, ka esi noguris. Es zinu, kā jūties, jo man šobrīd pašai arī vairs nav ne spēka, ne entuziasma.

Paņēmieni nostrādāja. Tie ļāva bērnam savākties un noskaņoties pozitīvi. Taču no vecākiem prasīja papildus enerģiju un radošumu. 

Ir bijušas vairākas reizes, kad darba dienas vakarā ir ieplānota kāda ārpusmājas aktivitāte, līdz ar to mājās esam ne ātrāk kā deviņos vai pat desmitos. Tādā reizē es skolotājai sūtu ziņu vai mazu vēstulīti, kādēļ mājasdarbi nav izpildīti.

Te var redzēt, kāda izskatījusies viena mācību nedēļa:

Pirmdienas vakars.

Bija pavēsa, bet saulaina pēcpusdiena, tādēļ pirmklasnieks aizspēlējās spēļlaukumā. Mājās bijām 19.30. Pie mācībām ķērās 20.00. Uzdevumus pabeidza un somu sakrāmēja tieši 22.00.

Bija jāpilda: 3 uzdevumi matemātikā. Jāizgriež stundā zīmētās ozollapas (6 gab), latviešu valodā rakstu darbi gan darba, gan līniju burtnīcā. Lasīšanas uzdevums. 

Otrdienas vakars. 

Lietaina diena, tādēļ no skolas mājās pārnāca laikus. Tomēr gribējās paspēlēties, tādēļ vienojāmies, ka pie mājasdarbiem ķersies 19.00. Pa to laiku gatavas bija vakariņas, līdz ar to reāli pie burtnīcām piesēdās. 19.10. Cītīgi pildīja līdz 20.15. Tad vīrs organizēja 5 minūšu pauzi, kuras laikā boksējās ar lielo lāci. Mājasdarbus pabeidza 21.10. 

Bija jāpilda: jāsaraksta burtiņi vienas lpp. apjomā latviešu valodas darba burtnīcā un parastajā līniju burtnīcā, mācību grāmatā jāizlasa 12 rindiņas teksta. Sociālajās zinībās vajadzēja izlasīt rindkopu teksta + izpildīt 2 uzdevumus. Matemātikā jāpabeidz 1 uzdevums. 

Trešdienas vakars.
Pie mājasdarbiem ķērās laikus. Taču no 19.00 līdz 20.20 vēl nebija pabeidzis rakstīt burtus latviešu valodas darba burtnīcā. Noels bija dikti miegains, varēja redzēt, ka grūti savākties, nav motivācijas. Dažu minūšu pauze, tad ķērās pie darba vēlreiz. Pabeidza 21.10. 

Bija jāpilda: atvērums latviešu valodas darba burtnīcā, trīs rindas ar burtiem līniju burtnīcā, 2 uzdevumi matemātikā, angļu valodā jāuzraksta trīs vārdi angliski, tie jāuzzīmē un jāizkrāso. 

Ceturtdienas vakars.

Mājasdarbus sāka pildīt 19.30. Ar lielām pauzēm 20.38 pabeidza krāsot zīmējumu latviešu valodā, līdz 21.00 bija pabeidzis visu, kas uzdots, somu sakrāmējis. 

Piektdienas vakaros Noels mājasdarbus nepilda. Visi kopā atpūšamies vai arī vienkārši aizejam ātrāk gulēt. Svētdienas vakaros jārēķinās ar stundu līdz divām, jo jāsaraksta arī dienasgrāmata. 

Ir bijušas vairākas reizes, kad darba dienas vakarā ir ieplānota kāda ārpusmājas aktivitāte, līdz ar to mājās esam ne ātrāk kā deviņos vai pat desmitos. Tādā reizē es skolotājai sūtu ziņu vai mazu vēstulīti, kādēļ mājasdarbi nav izpildīti. Protams, neizpildītais ir jāiedzen nākamajās dienās. Un katra šāda reize jūtami saīsina jau tā īso brīvo vakara brīdi. 

Trīs mēnešu laikā mājasdarbu pildīšana vairs nesagādā tik lielas grūtības - iestrādājusies zināma rutīna. Turklāt Noels apjautis (un pagarinātās grupas skolotāja ar uzlīmju sistēmu šo apjausmu stimulē) - jo vairāk paspēs izpildīt pagarinātajā grupā, jo mazāk būs jādara mājās. Arī draudzene sākumā mierināja - bērni pamazām iemanās, līdz ar to mājasdarbu pildīšana vairs neaizņem tik ilgu laiku. Un nu jūtu, ka Noels arvien vairāk un vairāk spēj tikt galā ar uzdoto bez vecāku palīdzības. 

Būt vai nebūt mājasdarbiem?

Pirms kāda laika runāju ar Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (LU PPMF) asociēto profesori Lindu Danielu par mājasdarbu tēmu - vai tos vajag un vai to dēļ bērni nav pārāk noslogoti. Profesore norādīja, ka nevaram gaidīt, ka mājasdarbi tā vienkārši tiks atcelti, jo tie šobrīd ir nozīmīga mācību procesa sastāvdaļa. Problēma ir tajā, ka bērni visbiežāk mājasdarbus pilda, pārnākot mājās no ārpusskolas nodarbībām, kā arī īsi pirms gulēt iešanas. Šie aspekti liek pārvērtēt, cik noslogoti ir bērni pēc stundām, kā arī saprast, vai mājasdarbu pildīšana netiek atlikta uz pēdējo brīdi, gaidot pārnākam vecākus, kas varētu palīdzēt uzdevumus izpildīt. 

Pētījuma "Jēgpilni mājasdarbi" dati rāda interesantu aspektu par to, cik daudz laika skolotāji plāno, kas bērnam būs nepieciešami mājasdarbu veikšanai un cik daudz laika skolēniem reāli ir nepieciešams. Tas īpaši parādās, analizējot lasīšanas uzdevumus, referātu rakstīšanas paradumus un projektu darbu realizācijas procesu. 37% aptaujāto skolotāju uzskata, ka bērnam lasīšana mājās aizņems līdz 15 minūtēm, bet tikai 17% bērnu norāda, ka tik ātri patiešām to būtu iespējams veikt. 9% skolotāji pārliecināti, ka bērnam lasīšanas uzdevumu veikšanai būs nepieciešamas 30 līdz 45 minūtes, savukārt 28% bērnu norāda, ka lasīšanas uzdevumi veicami norādītajā laikā. Līdzīgi rādījumi ir par rakstiskajiem uzdevumiem – 24% skolotāju norāda, ka būs nepieciešamas līdz 15 minūtēm uzdevumu veikšanai, bet tikai 7% bērnu apliecina, ka tas patiešām ir iespējams. 41% skolotāju pārliecināti, ka uzdevumu veikšanai nepieciešamas 16 līdz 30 minūtes, bet 22% aptaujāto skolēnu to atzīst par iespējamu.

Runājot par vecāku iesaisti bērnu mājasdarbu pildīšanas procesā, projekta eksperte L. Daniela norādīja, ka vecāku iesaistei ir jābūt samērīgai, ņemot vērā faktu – jo vecāks bērns, jo vairāk jāvar tikt galā pašam.

Vaicāti, vai, uzdodot mājasdarbus, skolotāji rēķinās, ka skolēniem būs nepieciešama vecāku vai citu personu palīdzība to pildīšanā, skolotāji norādīja, ka palīdzību bērnam sagaida tādos priekšmetos kā latviešu valodā, svešvalodās, arī matemātikā. Savukārt aptuveni 35% skolēnu norādīja, ka vienmēr mājasdarbus veic paši. Zīmīgi, ka biežāk palīdzība nepieciešama 7. un 8. klases skolēniem. Tiem, kuriem nepieciešama palīdzība mājasdarbu pildīšanā, palīdz ne tikai vecāki, bet arī brāļi/māsas, draugi un klasesbiedri, vecvecāki, retāk – privātskolotājs. Skolotāji, kuri uzdevuši mājasdarbus, ir otrie aiz vecākiem, kas palīdz mājasdarbu pildīšanā. 
Runājot par vecāku iesaisti bērnu mājasdarbu pildīšanas procesā, projekta eksperte L. Daniela norādīja, ka vecāku iesaistei ir jābūt samērīgai, ņemot vērā faktu – jo vecāks bērns, jo vairāk jāvar tikt galā pašam. Tāpat svarīgi apzināties, ka daļa vecāku dažādu iemeslu dēļ (darba noslodzes, sociālu apstākļu utt. dēļ) nemaz nav spējīgi palīdzēt saviem bērniem, līdz ar to nedrīkst veidot situāciju, kad kāds bērns iekļūst riska grupā, jo nesaņem pietiekamu atbalstu no vecākiem. 

Foto: Agnese Kūliņa-Priede