Pazudis suns! Pazudis suns! Pazudis suns!

Kāda ir pareizā rīcība, ja pamani noklīdušu suni?

Izrādās, saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu jebkurai personai par klaiņojošu dzīvnieku nekavējoties jāpaziņo vietējās pašvaldības institūcijai un vietējā pašvaldība, informējot Pārtikas un veterināro dienestu, organizē klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu.

Dzivniekupolicija.lv iesaka neatstāt atrasto dzīvnieku, pirms ieradušies atbildīgo dienestu pārstāvji. Ja iespējams, var mēģināt ievilināt dzīvnieku iežogotā teritorijā, kur varētu to ieslodzīt un novērst aizbēgšanu. Var mēģināt dzīvnieku iekārdināt ar kādu kārumu.

Speciālisti norāda, ka mājas un saimnieku pazaudējuši dzīvnieki parasti ir tramīgi un nervozi, tāpēc tuvoties dzīvniekam drīkst lēnām un mierīgi, runājot klusu un aicinoši, izvairoties no acu kontakta. Te gan jāpiebilst, ka pašu drošība pirmajā vietā, līdz ar to nevajag kļūt pārgalvīgam, tuvojoties dzīvniekam, kas var kļūt bīstams. 

Ko darīt, ja pazudušais dzīvnieks ir tavs?

Arī šajā gadījumā ir vairāki vērtīgi padomi. 

Pirmkārt, ieteicams sazināties ar tuvākajām dzīvnieku patversmēm. Liela iespēja, ka kāds suni atradis un nogādājis drošā vietā. 

Otrkārt, vērts informēt policiju un pat Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vietējās nodaļas, jo cilvēki zvana viņiem, informējot par klaiņojošiem dzīvniekiem. 

Treškārt, jāraksta sludinājums. Te ieteicams ņemt vērā Dzivniekupolicija.lv ieteikumus:

"Sludinājumā ievietojiet nesen uzņemtu dzīvnieka fotoattēlu, precīzu aprakstu par pazušanas laiku, vietu un apstākļiem, dzīvnieka aprakstu, kā arī precīzi norādiet gan pazušanas vietu, laiku un apstākļus, gan savas koordinātes – tālruni, adresi, e-pasta adresi utt. Sludinājumā iespējami precīzi aprakstiet Jūsu dzīvnieka vizuālo izskatu, tomēr neminiet nebūtiskas, taču uzmanību piesaistošas pazīmes kā „sarkana kaklasiksna”, „metāla uzpurnis” vai tml. Jūsu dzīvnieks savos klaiņojumos var šīs lietas pazaudēt, taču atradējam var šķist, ka to trūkums liecina – sludinājumā aprakstītais dzīvnieks nav tas pats, ko viņš ir atradis. Sludinājumā nenorādiet dzīvnieka vārdu un rakstura un uzvedības īpatnības – noklīdis un sabijies dzīvnieks izturas pavisam savādāk nekā parasti un var neatsaukties sveša cilvēka saucienam, kas atradējam var radīt pārliecību, ka tas nav Jūsu meklētais dzīvnieks. Sludinājumā neminiet, ka Jums ir aizdomas par Jūsu dzīvnieka zādzību – tas var atturēt atradēju paziņot par dzīvnieka atrašanu, jo viņš var baidīties tikt apsūdzēts noziegumā. Gatavojot sludinājumu, atcerieties - jo precīzāk Jūs aprakstīsiet savu pazudušo draugu un jo plašākas iespējas atradējam būs ar Jums sazināties, jo lielākas cerības, ka Jūsu dzīvnieks atradīsies!" 

Un atliek cerēt, ka līdz nākamajam Jaunajam gadam cilvēkiem būs gana daudz laika apdomāt, kā parūpēties par savu suni uguņošanas laikā. 

Starp citu, ja suns ir čipēts, iespēja viņu atgūt ir daudz, daudz lielāka.