Mazuļa gaidību dienasgrāmata. Pirmais grūtniecības trimestris

Mazulis ir pieteicies!

Kopīgi plānotais mazulis ir pieteicies, par to uzzinājām 9. augusta rītā, kad sapratu – iekšējā sajūta liek uztaisīt grūtniecības testu. Divas izteiktas strīpiņas, spilgti atceros šo momentu, kad aizskrienu uz guļamistabu, ierušinos atpakaļ gultā, ilgi skatos vīram acīs un saku: “Divas strīpiņas, mums būs bēbītis”. Liels prieks, apskāvieni un bučas.

Kaut arī tests ir pozitīvs, nolemju aiziet uztaisīt asinsanalīzes un paskatīties HCG rādītāju, tas ir stipri pāri 5. “Tests patiešām nav melojis,” nodomāju pie sevis.

Kā reizi tajā dienā dodos ciemos pie ģimenes, vēl neesam gatavi viņiem uzreiz pateikt, pašiem jāaprod ar šo domu. Man piedāvā vīnu un es atsakos. Kā izrādās, tas mana brāļa sievai uzreiz šķitis aizdomīgi.

Spilgti atceros momentu, kad aizskrienu uz guļamistabu, ierušinos gultā, ilgi skatos vīram acīs un saku: “Mums būs bēbītis”.

Piesakos pie savas ginekoloģes un ātrākā vizīte var notikt 11. septembrī. Ah, cik ilgi jāgaida – vesels mēnesis. Ik pa laikam ienāk prātā dažādas domas par to, vai mazulim viss ir kārtībā, vai viņš ir ieligzdojies pareizā vietā. Aktīvā darba perioda dēļ, mēnesis  aizlido vēja spārniem, nespēju attapties, ka esmu jau ginekoloģes kabinetā.

Esmu priecīga par ziņu, ko ārste man pasaka: “Viss ir kārtībā, mazulis ir divarpus centimetru garš”. Īsta vīnoga ar spēcīgiem sirdspukstiem, redzamiem roku un kāju aizmetņiem. Žēl, ka neesmu aicinājusi vīru līdzi, patiešām emocionāli pirmo reizi redzēt mazulīti. Izdrukāto foto uzreiz nofotografēju un sūtu vīram. Vēlāk foto parādu savai mammai, kura saka: izskatās, ka mazulim ir kleitiņa. Pašai iekšējā sajūta gan teic, ka gaidām puiku, bet par to vēl pāragri spriest.

Apelsīnu ēra un rīta nelabums

Pirmajā grūtniecības mēnesī, kad vēl nezinu par gaidāmo mazuli, man nav nedz nelabi, nedz kaut ko īpašu kārojas, bet tad pienāk otrais un trešais grūtniecības mēnesis. Tik daudz apelsīnu nekad iepriekš neesmu apēdusi – svaigi spiesta apelsīnu sula tiek dzerta no rīta, pa dienu un dažreiz arī vakarā un papildus visam notiesāts arī vienkārši apelsīns. No rīta moka viegls nelabums, bet atrodu sev piemērotu taktiku, kas palīdz. Atrodoties gultā un tik tikko atverot acis, apēdu ābolu vai vīra sagriezto apelsīnu, izdzeru citronūdeni un varu celties.

Pirmajā trimestrī ir patiešām grūti saprast, ko ēst un ko neēst. Vienu dienu vīrs uzvāra biešu zupu, ko pati biju ieteikusi, bet gala rezultātā apēdu tikai pusi no ierastās porcijas. Man tas netipiski, bet pilnībā atsakos no gaļas, jo jau domājot par gaļu, paliek nedaudz šķebīgi. Bet pēc pirmajiem trim grūtniecības mēnešiem tas pāriet.  Vienīgais, ko šajā laikā uzņemu papildus uzturam – folskābe un D vitamīns.

Placenta atrodas pārāk tuvu dzemdes kaklam un mani brīdina par lielu iespējamību, ka var sākties asiņošana.

Pirmais skrīnings ar zemu novietotu placentu

Kā visām grūtniecēm, arī man jādodas uz skrīngu, un mēs ar vīru izvēlamies Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ģenētikas māju, kur mūs sagaida ļoti laipna daktere. Viņa rūpīgi izmēra mazuli, kurš nu jau ir pastiepies līdz divpadsmit centimetru atzīmei. Atceros, kā daktere nosauc visas gaidāmā mazuļa ķermeņa daļas un iekšējos orgānus, un mēs esam priecīgi dzirdēt, ka viss ir labi, attīstījies urīnpūslis, spēcīgi strādā sirds, ir atbilstīga izmēra smadzenes un viss pārējais, kam tajā laikā jābūt mazajā ķermenī. Vienīgais – placenta atrodas pārāk tuvu dzemdes kaklam un mani brīdina par ļoti lielu iespējamību, ka var sākties asiņošana. Esmu bēdīga, bet domās runāju ar mazuli un mēģinu noskaņot ķermeni, kuram, augot dzemdei lielākai, jāpalīdz placentai pacelties uz augšu. Taču man nepieciešams pilnīgs miera režīms, es nedrīkstu braukt ar riteni, skriet, celt vairāk par pieciem kilogramiem, par ūdens aerobiku pat nerunājot. Varu tikai staigāt, kas, protams, ir lieliski, bet tomēr, kur paliek manis izsapņotā plunčāšanās ūdenī?! Jā, arī seksuālās attiecības šobrīd ir liegtas.

Pārrunājam situāciju ar vīru un saprotam, ka, šo dzirdot, par mīlēšanos vispār nedomājam, jo tas noteikti nav svarīgākais mūsu attiecībās. Tāpat tuvību varam saglabāt arī citā veidā, nekur neizpaliek glāsti, skūpsti, maigi pieskārieni vai kopīga sēdēšana siltā vannā, kas ļoti relaksē.

Autore: Marta Balode, Mammamuntetiem.lv sabiedrisko attiecību projektu vadītāja

Foto: Artūrs Martinovs