Tikšanās ar vecmāti. Mazuļa gaidību dienasgrāmata, otrais grūtniecības trimestris

Otrais skrīnings. Placentas novietojums un dzimuma noteikšana
Kāds prieks, ka daktere apstiprina labās ziņas – placenta ir pacēlusies, dzemdei augot lielākai. Otrā trimestra skrīningā redzams, ka mazulim viss ir attīstījies atbilstoši grūtniecības laikam, nekādas novirzes no normas. Ap 20. nedēļu mazais jau sver teju 500 gramus un daktere vairs īsti nevar pateikt, cik garš viņš ir, bet tie ir aptuveni 25 centimetri. Sonogrāfijā skatāmies, kā mazulis kājas aizlicis aiz galvas, izskatās, ka tas viņam nesagādā nekādas grūtības. Puncī vēl ir pietiekami daudz vietas, lai varētu veikt akrobātiskus trikus.

Dakterei jautājam, vai ir zināms mazulīša dzimums. Viņa palūko un saka, ka gaidāma meitiņa. Esmu nedaudz pārsteigta, jo patiešām iekšēji šķita, ka būs puika. Jautāju, kāda iespēja, ka kaut kas varētu mainīties. Daktere smaidot tik īsi nosaka: “Ļoti niecīga.” Ak, mums būs meitiņa! Vakarā, pārnākot mājās, šķirstījām kalendāru, lūkojot pēc vārda.

Ak, mums būs meitiņa! Vakarā, pārnākot mājās, šķirstījām kalendāru, lūkojot pēc vārda.

Ar otrā skrīninga rezultātiem dodos pie ginekoloģes un “urā!”, es varu iet uz baseinu. Piesakos nodarbībai un esmu tik priecīgi nogurusi pēc tās. No nodarbības mājās eju lēni, jo lēni. Manam ķermenim tas bija tik vajadzīgs – lieliska izkustēšanās, kas relaksē un atjauno spēkus.

Tikšanās ar vecmāti un dzemdību vietas izvēle
Ar vīru pārrunājam, kur mums gribētos laist pasaulē mūsu mazulīti. Vīrs šo jautājumu atstāj manā ziņā, saka, ka pielāgosies jebkam un atbalstīs mani, lai arī ko es būtu izdomājusi. Ieklausos savā iekšējā izjūtā: izšķiros par labu Siguldas slimnīcai, daudz labu atsauksmju par to dzirdēts. Zinu, ka vēlos slēgt līgumu ar kādu no vecmātēm, lai varu justies droša – mums viedokļi saskan. Aprunājoties ar kolēģēm un izskatot Siguldas slimnīcas vecmāšu sarakstu, apstājos pie Māras Griezes. Sazvanāmies un sarunājam tikšanos.

Tikšanās laikā ar Māru pārejam uz tu, nekāda oficiāla distance mūs vairs nešķir. Māra vēlas iepazīties ar mazulīti, paklausās viņas sirdspukstus un nosaka: ļoti harmonisks bērniņš! Vaicā, vai esam domājuši par vārdu. Kopā izspriežam iespējamos variantus un lūkojam, kurš būtu piemērotāks. Izrunājam visu par formalitātēm un vienojamies par tikšanos martā, lai kopā sīki un smalki izietu cauri dzemdību plānam.

Pēc vizītes ar vīru runājam, ka bijis ļoti jauki un jautri, nekādas stīvas nopietnības. Lielu drošību rada fakts, ka vecmātei varu zvanīt un rakstīt teju jebkurā laikā un viņa laipni atbildēs uz maniem jautājumiem. Zinu, ka ir cilvēks pie kā vērsties un man nav jāgaida konkrēta nedēļas diena, lai viņai ko pavaicātu. Man tas ir svarīgi.

Ja grūtniecības sākumā domāju, ka varētu tikai strādāt un strādāt, jo darbs ļoti patīk, tad pašlaik tomēr pārņem sajūtas, ka ir laiks atpūsties.

Tiešām nemanot ir paskrējuši seši mēneši un no februāra sākas dekrēta atvaļinājums. Ja grūtniecības sākumā domāju, ka varētu tikai strādāt un strādāt, jo darbs ļoti patīk, tad pašlaik tomēr pārņem sajūtas, ka ir laiks atpūsties. Tas būs laiks, kad varēšu neko nedarīt, sagaidīt vīru mājās ar siltām vakariņām, izglītoties, lasīt grāmatas, sagādāt trūkstošās lietas mazulim. Nodoties pilnīgi sievišķīgām nodarbēm bez steigas un nepārdzīvot, ja dienas plāns netiek izpildīts. Galu galā gatavoties vienai no vissvarīgākajām un atbildīgākajām lomām dzīvē – būt mammai. Uzskatu, ka tam ir jānobriest vispirms jau psiholoģiski, jo par mammu neviena sieviete nepiedzimst, tās ir zināšanas, kuras mērķtiecīgi ir iegūtas.

Autore: Marta Balode, Mammamuntetiem.lv sabiedrisko attiecību projektu vadītāja

Foto: Artūrs Martinovs

LASI ARĪ: Mazuļa gaidību dienasgrāmata. Pirmais grūtniecības trimestris.

Bērniņa kustības beidzot jūtamas. Mazuļa gaidību dienasgrāmata, otrais grūtniecības trimestris.