Pieredze: pagāja gandrīz 2 gadi, kamēr bērns tika pie kārotā mājdzīvnieka

Esmu dzimusi un augusi laukos. Tur mājdzīvnieki bija pavisam ierasta parādība. Vienlaikus bija vairāki kaķi, kas ne tikai devās dārzā peļu medībās, bet ar lielu patiku gulēja uz siltajiem radiatoriem un pat gultā zem segas. Bija arī suņi, kas tomēr lielāko laiku pavadīja plašajā dārzā, līdz ar to par īpašu pastaigu režīmu nebija jārūpējas. Un tomēr - zināmas rūpes prasa ikviena dzīva radība. Tādēļ biju biju gana droša, ka pilsētā daudz labāk un vienkāršāk ir bez dzīvniekiem. Citiem vārdiem sakot - mājdzīvnieku nebūs!

Noels neatlaidīgi vaicāja pēc dzīvnieka. Mēs ar Gintu tikpat neatlaidīgi teicām - nē. Kad izaugsi, tad varēsi ņemt, ko vien vēlēsies. 

Kā jau zināt, ikviena sēkla var izdīgt, ja to gana laista. Pamazām "nē" izvērtās garākās sarunās par katra mājdzīvnieka plusiem un mīnusiem. Beigās tikām tik tālu, ko var nosaukt par "varbūt kaut kad". 

Foto: Noels un audžukaķis. 

Kaķis treniņiem

Un tad gadījās brīnišķīga iespēja. Kolēģe Marta, gatavojoties kāzām, bija plānojusi ilgāku laiku pavadīt laukos, līdz ar to bija aktualizējies jautājums, kam atstāt pieskatīt viņas Minci. Mēs piekritām, jo tā būtu lieliska iespēja bērnam izmēģināt spēkus, kā tas ir - ne tikai spēlēties un mīļot kaķi, bet arī mazgāt ūdens trauciņu, regulāri likt barību, sakopt kastīti. Pirmajā reizē kaķis pie mums ciemojās vairāk kā mēnesi. Tad turpmāko gadu vēl reizes piecas. Pa šo laiku ne tikai Noelam bija iespēja pārliecināties, ka mājdzīvnieks nav tikai prieks, bet arī rūpes, bet arī mums ar Gintu pierast pie domas, ka mums varētu būt mājdzīvnieks. 

Un nu Noelam ir savs kaķis, sava mīļā CocaCola, ko draugi drīkst saukt par Kolu. 

16 FOTO

Noels un kaķi

+ 12

Skatīt visus

Kā mēs kaķi izvēlējāmies?

Kaķiem, tāpat kā cilvēkiem, ir dažādi raksturi, līdz ar to pirms dzīvnieks ir mājās, līdz galam nevarēsiet būt droši, kāds ir būs jūsējais. Tomēr es paļāvos uz iepriekšējo pieredzi un ierosināju izvēlēties kaķi, ko visi pazīst kā tradicionālo Siāmieti. Mums bērnībā tāds bija. Mīlīgāku un draudzīgāku kaķi nebiju redzējusi. Siāmieši ir no tiem kaķiem, kam ļoti patīk cilvēku kompānija. Tāds kā suņukaķis. Kola patiesi ir ziņkārīga. Kad lieku mazgāties drēbes vannasistabā, viņa sēž pie durvīm un vēro. Kad eju atpakaļ istabā, viņa seko pa pēdām. Un atliek apsēsties, lai kaķene ielēktu klēpī. Savukārt ar Noelu viņa pa īstam spēlē ķerenes un labprāt iet pastaigās. Naktīs guļ tikai un vienīgi gultā pie sava mazā saimnieka. 

Ne viss ir tikai rožaini. Ja mājās ir kaķis, jārēķinās ar izdevumiem un arī ar zaudējumiem

Lai arī kaķis ir neliels dzīvnieks, savu tiesu viņš apēd. Nepieciešamas arī smiltiņas un atbilstošais aprīkojums. Tomēr tas tiešām ir mazākais. 

Kola ir sagrauzusi vadu vairākām austiņām, datoram, telefona lādētājam. Labā ziņa, ka vadu graušanas kāre ar laiku mazinās. 

Viņa mēdz čiept tīrās zeķes no groziņa un sagrauzt līdz nelāpāmam līmenim.

Esam zaudējuši māla trauku, kas bija tikko atvests mājās un atstāts par tuvu galda malai. Starp citu, galdautu var likt vien tad, ja uz tā novietojam kaut ko patiešām smagu. 

Kaķene sākusi lēkt uz galda un mest uz grīdas dzērvenes vai mazos tomātiņus. Nu viss jāliek slēgtos traukos. 

Noela Lego vairs nav drošībā. Pavisam nesen izjauca uzbūvēto atrakciju parku. 

Patīk puķes vāzē. Vislabāk apgāztas. 

Garšo baseina čības. 

Asina nagus pret mīkstajiem krēsliem, gultas matraci. 

Lai tiktu Gintam uz pleca, rāpjas uz augšu pa biksēm. 

Kāds ir sausais atlikums? 

Esmu pilnīgi pārliecināta, ka ikvienas radības ienākšanai mājās ir jābūt rūpīgi apsvērtam lēmumam. Ne velti dzīvnieku patversmes ik gadu pirms Ziemassvētkiem atgādina, ka dzīvnieks nedrīkst būt impulsīvo dāvanu sarakstā. Taču, ja esat gatavi visam iepriekš minētajam, lūdzu! 

Varbūt sarunās par mājdzīvniekiem jums noderēs Bērnu Universitātes video