Mammas viedoklis: Izlaiduma dāvanas mācībspēkam trīsciparu skaitļos. Ko var pārspīlēt!

Varbūt tas ir tikai mans viedoklis, ka mūsdienās ir nu ļoti pārspīlēta šī te “atvadu dāvana” mācībspēkiem. Dāvanu kartes trīsciparu vērtībā katram no pieciem bērnudārza grupiņas pedagogiem un klāt vēl dāvanas visam personālam, māsiņām, “brālīšiem”, utt., utjp… Kaut gan neatminos, ka personālā būtu iekļauts arī dārznieks, pavārs, teritorijas uzkopējs – tā laikam nav īstā mērķauditorija, jo tikai nodrošināja maltīti, tīrību?

Ok, 4 gadus personāls ir rūpējies par manas atvases ikdienu, un esmu par to pateicīga. Bet no otras puses – mācībspēks ir izvēlējies savu profesiju, saņem par to algu un, cerams, arī gandarījumu? Jeb nē?

Vai nav tā, ka skolotājs tiek pamazām pieradināts, ka, ja aktīvo māmiņu bērniņiem katru punķīti noslaucīs un paslavēs par pusdienu atraudziņu, tad katra gada beigās (un ne jau tikai izlaiduma dienā), dzimšanas dienās, vārda dienās saņems kādu dāvanu? Sanāk tomēr, ka ne jau mācībspēkos ir vaina, bet vecākos, kas bez pielīšanas vairs nav spējīgi? Kaut gan, viena pagale nedeg.

Esmu novērojusi, ka ja neesi īpaši aktīvo māmiņu biedrībā, tad arī par tavu bērnu īpaši neinteresējas. Bet atkal – tas ir atkarīgs no vecākiem. Mans otrs bērnelis ir ticis materiālā grupiņā, ja salīdzina ar pirmo un pirms gadiem četriem atpakaļ. Ja pirmajam bija pieticīgi, sirsnīgi un bez lielām summām (tīri simboliskas pateicības, piemēram, kūka visiem darbiniekiem un stādāms augs dārziņa pagalmā, lai ilgermiņā acis priecē), tad otrajam katastrofa – naudu, naudu, naudu! Vai tiešām laiki tik ļoti mainās, ka dažus gadus vēlāk jau auklītēm pa simtiņam jādod? Parasti jau ar dāvanām atnāk, nevis aiziet.

Pateikties ar dāvanu karti par ieguldīto laiku un veltīto uzmanību? Protams! Bet nu ne šādi pārspīlējot!

Gan jau, ka daudzi man nepiekritīs, uzskatīs, ka tas ir normāli pateikties pēc visa ieguldījuma, bet nu, atvainojiet mani, ne jau nu tādos apmēros! Un bērnudārzā! Un tikai tāpēc, ka pāris aktīvajām mammām kāds ir ielīdis kur dziļāk – jo tak visi zina, ka šādas iniciatīvas nāk no “es esmu supermamma” puses! Atvainojiet, ka neesmu šajā kategorijā un uzskatu, ka skolotājiem/palīgiem ir pienākums vienādi izturēties pret visiem bērniem, neatkarīgi no vecāku spējas būt aktīvam – citi lien, citi pielien, citi raujas, lai varētu vismaz izlaidumam tērpu nopirkt un bērnam kādu gardumu nopirkt!

Ja mans trešais bērns pēc gadiem pieciem beigs dārziņu, tad skolotājiem būs jau četrcipars jādod kā pateicība?

Un cik viņu ir katrā iestādē? Mīļā miera labad nācās vien piekāpties materiālo vērtību nozombētajam vairākumam un norīt savu krupi, pievilkt jostu, bet tas ir slimi! Nav pat jēgas iebilst, jo tad tu automātiski esi melnajā sarakstā, kas pēc tam atsaucas uz bērnu – redz, sīkajam vecāki nesametās skolotājai dāvanai vai tamlīdzīgi! 

Vecāki attopieties! Ja lielākajai daļai nieka desmit eiro tam un piecpadsmit šitam neko nenozīmē – padomājiet arī par citiem, kam pat pieci eiro nozīmē daudz! Skolotāji jūs jau pēc pāris mēnešiem (nu kad jaunie ieradīsies) aizmirsīs, tāpāt kā bērni viņus tikai bildēs ar mokām atcerēsies – vai tiešām zīmēšanās, izrādīšanās un nauda ir tik ļoti svarīga? Pat nezinu, kas ir trakāk – tik ļoti ar nepareizām vērtībām pārņemta mūsdienu 30-40 gadīgā paaudze vai arī tas, ka šāda sistēma jau ir ieviesusies kā norma? Žēl, ka materiālais ņēmis virsroku! Cieniet savus mīļos un tuvos, un neļaujiet monētām pārņemt cilvēcīgumu!"

Autore: mamma Ieva