Sarunas par piedzimšanas dienu

– Vai tu atceries, kā piedzimi?
– Neatceros.
– Bet varbūt atceries, kā juties savā piedzimšanas dienā?
Klusuma mirklis. 
– Man šķiet, ka atceros. Es biju ļoti pārsteigts. Un es zinu, kā jūs ar tēti jutāties.
– Kā mēs jutāmies?
– Ļoti priecīgi un laimīgi. 
– Par ko mēs priecājāmies? 
– Par mani, protams! Bet tu arī raudāji, jo tev taču sāpēja. Un tad jūs uz mani ilgi skatījāties un smaidījāt. 

*****
Dzīvē ir daudz labu lietu, ko mēs bērnam ne tikai varam, bet pat noteikti vajag dot. Sarunas ir viena no tām. Es vienmēr jūtos nedaudz brīnumaini, kad ir sanācis pieskarties mazāk ikdienišķām sarunu tēmām. Ar tām arī pati mācos atklāties un nosaukt vārdos lietas, par kurām līdz šim dzīvē, iespējams, esmu runājusi ļoti maz vai pat nemaz. Es vienmēr jūtos nedaudz brīnumaini, kad sarunās ieraugu savu bērnu atkal un atkal no jauna. Šīs sarunas man nozīmē daudz. Un es zinu, ka tās ir svarīgas arī manam dēlam.  

Žurnāla "Mammām un Tētiem. Zīdainis" jaunāko numuru lasi ŠEIT!