Mamma: "Esmu par bērnu vakcināciju, poti saņems arī mūsu dēls"

Jā, mēs ar vīru esam vakcinēti. Jā, vakcīnu saņems arī mūsu dēls tiklīdz tas būs iespējams. Un ne tāpēc, ka mēs gribētu iet uz veikaliem, teātriem, sporta klubiem u.tml. vietām. Mēs vakcinējamies, lai nesaslimtu paši un lai šis murgs tomēr reiz beigtos. Lai mēs visi varētu atgriezties normālā dzīvē. 
Patiesībā teātrī neesam bijuši jau vairāk kā divus gadus, lai gan tā ir viena no mūsu iecienītākajām kultūras jomām. Arī no koncertu apmeklēšanas esam atteikušies viena vienīga iemesla dēļ – ar kovidu var inficēties pat vakcinētie, bet mēs negribam ar to slimot. 

Jo kas zina, kā mums katram izpaudīsies šī sērga, un pat domāt negribas par paliekošām sekām, ko šis kovids mēdz atstāt. Tāpēc vakcinējamies un dosimies arī pēc balstvakcīnas, kad būs pienācis laiks. 

Septembrī, kamēr vēl vīruss nebija aktivizējies, izmantoju iespēju apmeklēt kādu konferenci, kur lekcijas vadīja dažādu jomu profesionāļi, tostarp vairāki RSU un lielās laboratorijās strādājoši zinātnieki-pētnieki. Konferences laikā apmeklētājiem bija dots uzdevums savā grupā (pie galda sēdējām pa 3-6 cilvēki) izveidot viltus ziņu par kādu produktu. Arī to katram iedalīja, piemēram, mūsu galdiņam tika priežu skujas. 

Ja jūs dzirdētu, kādi brīnumspēju produkti tika “radīti”! Un visas ziņas bija pat vairāk nekā ticamas, jo, kā jau zinātniskā konferencē pieklājas, pamatotas ar reāliem faktiem jeb drīzāk – zinātniskā pasaulē pastāvošiem terminiem, apzīmējumiem utt. Nu kāpēc neticēt, ka, piemēram, parastas priežu skujas patiesībā izārstē no nez kādām smagām kaitēm, jo ir n reižu ekstraģētas un kas tik vēl nav darīts ar tām, līdz iegūta priežu kokos gadsimtiem krātā dziedinošā enerģija, kas tagad koncentrētā veidā pieejama nopērkamajā eliksīrā.

Tika parādīts, ka cilvēki ir tendēti ticēt pseidozinātnei, toties īstos, patiesos faktus nez kāpēc nozākā, tiem netic un rezultātā paši vien cieš no tā. 

Un man gribas teikt, ka liek ciest arī tiem, kas tic. Nē, es nevainoju nevakcinētos kovida problēmās, man arī patiešām ļoti nepatīk šī cilvēku šķirošana vakcinētajos un nevakcinētajos, taču mums ir jātiek ārā no šīs bedres, kurā esam jau divus gadus. Un tā nu tas bijis visos laikos, ka vakcīna ir faktiski vienīgais veids, kā uzveikt šādas sērgas. Vēsturi šoreiz nepārcilāšu, arī tas soctīklos darīts gana daudz. Tāpat kā atkal un atkal dzirdami salīdzinājumi, ka kovidsertifikāta neesamības dēļ cilvēks jūtas izvarots. Man pat rakstot pārskrien tirpas no šāda salīdzinājuma. Vai jūs, kas šo sakāt, vispār aptverat šī vārda patieso nozīmi? 

Varbūt der palasīt vai noskatīties kādu izvarošanas upura stāstu, kurš bijis tik drosmīgs un to atklājis. Es pazīstu vairākus izvarošanas upurus. Ļoti tuvu pazīstu, un tāpēc teikšu – nespēlējieties ar šiem vārdiem, neizaiciniet likteni. 
Un vēl gribu teikt – ja esi kontaktpersona un pašam ir vienalga, ka saslimsi vai jau esi saslimis un slimība noris viegli, nu nestaigā apkārt, atpūties tās noteiktās dienas, kamēr vari apdraudēt citus. Ja pašam slimošana raizes nesagādā, tad kādam citam inficēšanās ar Covid-19 var beigties pat letāli. 

Ja nekādi nav iespējams nosēdēt mājās noteiktās karantīnas dienas, tad padomā, kā tu justos, ja kāds šāds “nespējīgais” veikalā vai kur citur inficētu tavus vecākus, vecvecākus vai kādu citu tuvinieku, kuram pēc izslimošanas būtu paliekošas, gana smagas veselības problēmas vai slimošana beigtos ar bērēm. 
Saudzēsim sevi un citus.
Lai mums visiem skaists Ziemassvētku gaidīšanas laiks!