Kādi ir riski un ieguvumi, pilnībā atsakoties no krievu valodas apguves skolās? Viedoklī dalās vecāki

Šā gada 22. maijā stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā, kas paredz tiesības skolēniem, kuri apgūst vispārējo pamatizglītības programmu, jau šogad rakstveidā atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves.

Iesniegums par atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves skolēna vecākiem jāiesniedz izglītības iestādei rakstveidā līdz 21.jūnijam (šodienai), informē Izglītības un zinātnes ministrijā.

Ko par to domā skolēnu vecāki un paši skolēni? Vai krievu valodas pilnīgai izslēgšanai no izglītības programmas ir plusi? Vai tikai mīnusi?

Lasi vecāku komentārus Facebook diskusijā!

Ienaidnieka valoda jāzina!

“Mūsu ģimene un vairākas draugu ģimenes, ar kurām runāts, neatbalsta šādu lēmumu. Smejoties sakām, ka ienaidnieka valoda ir jāzina, lai saprastu, kas gaidāms. Bet, ja nopietni, valoda patiesībā ir skaista, un, mūsuprāt, ir labi, to pārzināt, jo vienkārši dzīvojam tādā reģionā, kur tā ir noderīga. Turklāt, piemēram, mūsu skolas piedāvājums ir tikai vācu valoda krievu valodas vietā. Vēl ir bažas, ja tagad pēkšņi pāriet uz citu otro svešvalodu, vai paspēs to apgūt tik labā līmenī, lai sekmīgi nokārtotu pārbaudījumus beigās?” saka skolnieka mamma Sigita.

“Neatbalstu pilnīgu atteikšanos. Domāju, ka ir jādod izvēles brīvība, nevis pilnībā jāliedz apgūt valoda, kas diemžēl Latvijā ir otrā dominējošā,” domā mamma Lāsma.

“Taisnību sakot, redzu tikai mīnusus, krievu valoda Latvijā vēl ilgi būs noderīga,” raksta Ieva.  

“Es nedomāju, ka mums ir jāmāk krievu valoda tāpēc, ka daudzi šeit tajā runā, bet tāpēc, ka ģeogrāfiski atrodamies tur, kur atrodamies, un tas nekad nemainīsies. Līdz ar to sakars ar krieviski runājošām valstīm būs un paliks vienmēr,” domā Ilze.

“Uzskatu ka tas ir neprāts atteikties no krievu valodas skolās, pārāk viss tas politizēts. Valoda, tā ir bagātība un ir tikai ieguvums, ņemot vērā ka krievu valodā runā ļoti daudzās pasaules valstīs. Tagad ir moderni visu, kas saistīts ar Krieviju, krievu valodu un nepilsoņiem ka tas ir slikti, bet ir arī labi krievi, krievvalodīgie, tāpat kā jebkurā citā nācijā. Katrā nācijā ir labi un ne tik labi, lojāli un ne tik lojāli cilvēki, ko tad tagad mēs būsim tie soģi kas viņus sodīs, padzīs utt,” vaicā Uldis.

Arī mamma Sanita uzskata, ka krievu valoda Latvijas darba tirgū joprojām ir un būs nepieciešama, turklāt nesaskata neko sliktu faktā, ka bērns ir apguvis vairākas svešvalodas, tostarp, krievu.

Ja gribi zināt krievu valodu – ej uz kursiem!

“Krievu valodas apguvi vēl savā laikā vienmēr esmu uzskatījusi par apgrūtinājumu, ko man uzspieda vecāki, jo, sak, Latvijā krieviski tev vienkārši ir jāmāk runāt. Ja man būtu bijusi iespēja no šīs valodas apguves atteikties, to noteikti būtu izmantojusi. Ja kādam vajag to zināt, vienmēr taču iespējams iet kursos,” saka vidusskolas absolvente Kintija.

Arī Maija uzskata, ka kursi ir laba alternatīva: “Ir tak kursi, tiem, kuriem svarīgi! Uz priekšu! Es arī kursos esmu dažādas valodas apguvusi! Man, piemēram, nebija iespēja vācu valodu mācīties – mācījos kursos!”

“Ja kādam nepieciešama krievu valoda, to var apgūt pašmācības ceļā, kursos. Ir labi, ka tagad ir iespēja mācīties otru valodu – vācu,” domā Ilze.

“Sen bija laiks šo mainīt, tāpat sen vajadzēja atteikties no krievu valodas bērnudārzos un skolās, tādējādi veicinot krievvalodīgo integrāciju Latvijā. Neapstrīdami, jo vairāk valodu apguvis cilvēks, jo labāk, vienlaikus krievu valoda nav vienīgā valoda, kurā runā liels ļaužu skaits,” uzskata Māra.

Dodiet mums izvēles brīvību!

“Izvēles brīvībai ir nozīme, ja lēmuma pieņēmējs apzinās motivāciju un sekas. Tas pats attiecas uz tiem, kas pieņem lēmumu par izvēles iespējas izslēgšanu. Pamatskolas programmai valsts izglītības iestādēs jābūt izsvērtai – ņemot vērā, ka pakalpojuma saņēmēji ir vecumā līdz 15/16 gadiem. Vidusskola un augstskola – tas jau ir nākamais līmenis,” raksta Zane.

“Kāpēc tāda steiga atteikties no krievu valodas? Uzskatu, ka tas ir absurdi. Turklāt Izglītības ministrijas modeli aizstāt krievu valodu ar citu valodu, ir sasteigts un neizstrādāts, nav jau to pedagogu. Protams, jo vairāk valodu zina, jo labāk, bet tad jau vajadzētu, lai būtu izvēle, izvēlēties, kuru svešvalodu mācīties,” saka Santa.

Rudīte domā: “Lai kāda arī būtu pašreizējā situācija, tomēr krievu valoda ir un būs nepieciešama!”

“Manuprāt, valoda kā tāda cilvēku bagātina. Vienalga kāda. Ja par skolu – ja kaut ko ņem nost, kaut kas jāliek vietā. Vai šobrīd valstiskā līmenī kāds ir gatavs skolā likt ko vietā?

Manuprāt, pilnīgi noteikti NĒ! Augstskolās valodu skolotājus neformē pietiekošā daudzumā,” uzskata Dace, spāņu valodas pasniedzēja.

“Krievu valoda jāatstāj, jo kaimiņi nekad mums nemainīsies. Turklāt valoda ir vienkārši saziņas līdzeklis, ko izmantojam ne tikai saziņai ar krieviem. Jebkuras valodas zināšana ir vērtība. Es, piemēram, krievu valodu izmantoju dažādas praktiskas informācijas iegūšanai, kam nav nekāda sakara ar politiku. Lasu arī literatūru krieviski, skatos filmas. Esmu latviete un lepojos, ka zinu divas svešvalodas – krievu un angļu. Abas dzīvē ir daudz noderējušas, gan ikdienā, gan darbā, gan ceļojot,” raksta Laura.

Valoda NAV politika

“Valodu zināšanas ir vērtība – jo vairāk, jo bagātāks cilvēks, redzesloks. Vai citos gadījumos vēsturē, kad kādas valsts vadītāju rīcība un darbības savulaik pārkāpa citu tautu robežas, brīvības u.c. tika izsvītrota vācu, itāļu, spāņu vai citas valodas?” vaicā Daniēla.

“Es uzskatu, ka valodai nav nekāda sakara ar valsts politiku. Krievu valodā runā ne tikai Krievijā. Jo vairāk valodas cilvēks zina, jo lielāka vērtība cilvēkam,” pārliecināta ir Inga.