Riņķa dancis ar diendusu – vecāku izmisums, kam nav risinājuma

Ir jāguļ!

Vēl pagājušā gada rudenī bija skaidrs, ka mūsu meitai diendusa ir nepieciešama, lai spētu normāli funkcionēt pēcpusdienas cēlienā un sagaidīt vakara miedziņa laiku. Taču jau pavasarī pamanījām izmaiņas – mūsu meitas izaugsme bija izmērāma ne tikai  centimetros, bet arī vajadzībās. Acīmredzams kļuva fakts, ka viņa ir pietiekami liela, lai iztiktu bez diendusas. Tāda ir vajadzīga vien ļoti retos gadījumos, tāpat kā mums, pieaugušajiem. Piemēram, lietainākā dienā vai kādu citu apstākļu dēļ, kad miegs nāk visu dienu. Citādi pilnīgi mierīgi var iztikt. 

Taču dienas kārtība bērnudārzā paredz, ka ir jāguļ, turklāt veselas divas stundas! Tajās retajās reizēs, kad meita nosnauž diendusu mājās, viņai pietiek pat ar pusstundu, ilgāk par stundu noteikti neļaujam gulēt. Skaidrs, ka varētu, arī mēs taču varam, ja neceļamies, bet tad jārēķinās ar sekām – dažkārt ir dulla galva vai nelaba oma, jo pārgulēts, savukārt vakaros laicīgi nevar aiziet gulēt, jo vienkārši nenāk miegs. Bet, ja neaizmiedz normālā vakara stundā, tad no rīta piecelties arī nevar normālā laikā. Riņķa dancis.
 

Dziļākais miegs līdz pusnaktij

Visur vienmēr tiek uzsvērts, cik nozīmīgs attīstībā un labsajūtā ir pietiekošs nakts miegs. Tas nozīmē aiziet gulēt ne vēlāk par pulksten desmitiem vakarā, jo, kā saka speciālisti, “tieši pirmās nakts stundas pirms pusnakts ir vitāli svarīgas bērna normālai gan fiziskai, gan emocionālai attīstībai un organisma normālai atjaunošanai. Līdz pusnaktij ir visdziļākais un kvalitatīvākais miegs”.

Nupat kopā ar meitu dzīvojāmies mājās vairākas darbdienas, plus klāt nedēļas nogale, un šajās dienās speciāli viņu vēroju, lai saprastu, vai tiešām tās ir tikai mūsu, vecāku, iedomas, ka bērnam diendusa vairs nav jāguļ, vai tomēr mūsu novērojumi ir pareizi un apstiprina speciālistu pausto. No šīm četrām kopā gana aktīvi pavadītajām dienām, kurās ietilpa arī divi zobārsta apmeklējumi, drauga dzimšanas dienas ballīte un gana garas pastaigas svaigā gaisā, tikai vienā mūsu piecgadniece nosnaudās kādas 50 minūtes. Domāju, arī tikai tāpēc, ka man bija telefoniska tikšanās darba sakarā, un viņa apsolīja klusiņām gultā paskatīties multenīti. Protams, noliekot galvu uz spilvena, miedziņš uznāk. Kā lielākajai daļai cilvēku, neatkarīgi no vecuma. Īpaši, ja pirms tam būts pie zobārsta, bijusi pastaiga svaigā gaisā un pēc tam paēstas sātīgas pusdienas. Taču visas citas dienas arī tika iets ārā, ēsts un vis kaut kas cits darīts, un meita mierīgi nodzīvojās līdz pat pulksten astoņiem vakarā. Tad pamazām sākām taisīties uz gulētiešanu – mazgāšanās, zobu pucēšana, dzīvniekstāstiņu lasīšana, parunāšanās un – miedziņš. Normālā laikā, pirms pulksten desmitiem vakarā. No rīta septiņos pamosties nebija problēmu.

Ne garāk par stundu

Eksperti arī norāda, ka vecums, kad bērnam fizioloģiski pazūd vajadzība pēc diendusas, ir 3–4 gadi. Pārejas posmā būtu pieļaujama diendusa, kas nav garāka par vienu stundu, lai vakarā var laicīgi aizmigt. 
 

Šī nav tikai mūsu problēma vai iedoma. Cik sanācis runāt ar meitas vienaudžu vecākiem, arī viņu ģimenēs situācija ir identiska. Taču risinājuma mums nevienam nav. Jo bērnudārzā ir paredzēts laiks diendusai, bērns ielien gultā un aizmieg. Jā, viņš to var nedarīt, var vienkārši klusām dzīvoties savā gultiņā, taču, kā jau runājām – tiklīdz galva uz spilvena, skaidrs, ka viņš aizmieg. Īpaši, ja iepriekšējā vakarā diendusas dēļ nav izdevies laicīgi aizmigt un attiecīgi no rīta bijusi grūta mošanās. Pa dienu miegs nāk, un bērnudārzā saka – bērnam jāizguļas, lai var sagaidīt vakaru. Tā tas riņķa dancis nebeidz beigties. 
 

Nobeigumā

Vēl kāds izlasīts ekspertu vēstījums – ilgstošam, nepietiekošam bērna nakts miegam var būt nopietnas sekas. Starp tām uzskaitīta hiperaktivitāte, uzvedības problēmas, piemēram, pastiprināta aizkaitināmība, biežas dusmu lēkmes, košana, sišana u. tml., arī izteikts koncentrēšanās spēju zudums.