Divu bērnu mamma: bērni nedzimst "Excel" tabulās

Arī Latvijas dabiskais pieaugums ir ar izteikti negatīvu rādītāju –7.92, un līdzīgas tendences vērojamas daudzviet Eiropā. Latvijā demogrāfiskās situācijas uzlabošanu cenšas panākt, pārskatot pabalstu sistēmu un stiprinot ekonomiku – tās ir nozīmīgas iniciatīvas, taču rodas jautājums: vai tas tiešām risina problēmu saknē? Viedokli pauž divu mazu bērnu mamma un sabiedrisko attiecību konsultante Marika Ūdre. 

Nauda nav pietiekams stimuls bērna piedzimšanai

Dati liecina, ka ģimenēm ar bērniem ir paaugstināts nabadzības risks, un šī parādība ir novērojama visā Eiropā. Līdz ar to ģimeņu ekonomiskās stabilitātes stiprināšana ir būtisks priekšnosacījums demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, ko nedrīkst ignorēt. Taču bērna ienākšana ģimenē nav tikai ekonomisks jautājums – tas ir komplekss lēmums, kas ietver arī emocionālus, psiholoģiskus un praktiskus aspektus.

Dzimstības kritums Latvijā nav jauna problēma. Šis jautājums politiskajā dienaskārtībā uzvirmo viļņveidīgi, īpaši vēlēšanu tuvošanās laikā, tomēr līdz šim trūcis konsekventas un ilgtermiņā īstenotas pieejas. 2024. gada ziņojums par demogrāfiskās politikas attīstību tapis ar ievērojamu, septiņu gadu nobīdi. Tas ietver teju 100 pasākumus dažādās nozarēs. Pozitīvi vērtējams, ka dokumentā bērna ienākšana ģimenē aplūkota sistēmiski, uzsverot gan strukturālus risinājumus, gan nepieciešamību veidot labvēlīgu vidi bērna attīstībai. Tomēr joprojām paliek virkne jautājumu, kurus šī koncepcija nerisina.

Mātes loma ietekmē dzimstības tendences 

Bērnu dzimstības jautājums cieši saistīts ar sievietes lomas pārmaiņām sabiedrībā, kas aizsākās līdz ar feminisma kustības ietekmi. Kopš 19. gadsimta sievietes piedzīvojušas pakāpenisku emancipāciju dažādās dzīves jomās, tostarp arvien plašāku iesaisti darba tirgū. Līdz ar to ģimenes plānošana bieži vien tiek atlikta uz vēlāku dzīves posmu. Eiropā novērojams, ka vecums, kurā sievietes kļūst par mātēm, pieaug – šobrīd tas vidēji ir 29–30 gadi. Nevalstiskās organizācijas norāda, ka sievietes vecumā no 18 līdz 40 gadiem biežāk vilcinās ar lēmumu par bērniem, savukārt pēc 40 gadu vecuma motivācija, paradoksāli, var pieaugt. Tajā pašā laikā nepieciešams stiprināt pronatalisma idejas politikā, izceļot bērna nākšanu pasaulē kā sabiedrības attīstībai būtisku vērtību. Šāda pieeja ar izmērāmiem rezultātiem jau veiksmīgi īstenota, piemēram, Francijā, bet tās aizsākumi vērojami arī Polijā un Ungārijā – pagaidām gan bez ievērojama progresa.
 

Trūkst stabila atbalsta tīkla un kopienas izjūtas

Latvijas demogrāfiskā situācija būtu jāvērtē ciešā saistībā ar kopienu attīstību un sabiedrības priekšstatiem par ģimenes modeli. Pat turīgās ģimenēs ar vienu vai diviem bērniem vēlmi pēc paplašināšanās var kavēt sabiedriskā atbalsta trūkums. Te darbojas princips “lai izaudzinātu bērnu, vajadzīgs vesels ciems” – un, ja šī “ciemata” nav, lēmums par vēl viena bērna ienākšanu ģimenē kļūst ievērojami sarežģītāks.

Lai gan ir pieejami maksas atbalsta risinājumi un topošā iespēja bērnus vest uz pirmsskolas iestādēm jau no viena gada vecuma, tas neatrisina situācijas, kad bērns slimo, rodas ārkārtas apstākļi vai vienkārši nepieciešama atelpa. Tieši šādās situācijās ģimenes izjūt akūtu tuvā atbalsta loka – vecvecāku, radu, draugu vai kopienas – trūkumu. 
 

Lai demogrāfiskā situācija reāli uzlabotos, politikas veidotājiem jāskatās ārpus pabalstu tabulām un jāfokusējas uz vidi, kurā cilvēkiem ir vēlme un drošības sajūta audzināt bērnus. Tas nozīmē ieguldīt ne tikai ekonomikā, bet arī sabiedrības attieksmē, elastīgos darba modeļos, kopienu stiprināšanā un kvalitatīvā agrīnajā izglītībā. Jo bērni nedzimst tikai tur, kur ir nauda – viņi dzimst tur, kur ir vieta cilvēkiem. Un, nē – atsaucoties uz dažu viedokļu līderu paustajām idejām, jāuzsver: abortu skaita ierobežošana nav demogrāfiskās politikas instruments. Tas būtu solis atpakaļ, kas mūs atmet citā laikmetā. Mēģināt celt dzimstību ar aizliegumiem ir kā salabot logu ar āmuru – trokšņa daudz, bet skats uz nākotni nemainās.