Saulgrieži zviedru stilā

Zviedru Vasaras Saulgrieži tiek svinēti jūnija trešās nedēļas sestdienā. Šogad svētki Zviedrijā notiek 20.jūnijā. Līdzīgi kā latvieši, arī zviedri dodas brīvā dabā, organizē piknikus, dedz ugunskurus u.tml.

Pagājušo gadu pie mums viesos pieteicās daži Grega paziņas no Stokholmas. Divi no viņiem – labāk zināmi, pārējie – draugu draugi. Tā kā plānojām kopīgi doties piknikā netālu no mūsu mājām, sagatavojām grilu, gaļu, hotdoga desiņas bērniem. Es sarūpēju lielum lielu salātu bļodu, bet Gregam bija padomā viesiem piedāvāt nobaudīt armēņu konjaku un krievu šņabi.

Manam uzaicinājumam nebija atsaucības. Nodomāju – kautrīgi tie zviedri -, tāpēc mudināju vēl sparīgāk.

Ieradās mūsu viesi. Vispirms devāmies nedaudz ārpus Upsalas, kur agrāk bijusi Upsalas senā pilsēta un atrodas viena no vecākajām baznīcām Zviedrijā. Turpat arī vairākos kalnos apbedīti senie Zviedrijas valdnieki. Šeit atrodas neliels brīvdabas muzejs, kur parasti ik gadu Vasaras Saulgriežos tiek organizēti dažādi pasākumi. 

Kā gadījās, kā ne, daži mūsu viesi nodalījās un devās uz pasākuma vietu ātrāk. Mēs ieradāmies vēlāk, izklājām segu un raisījām vaļā līdzi paņemtos ēdamos, jo mūsu pikniks bija paredzēts divās daļās: vispirms Senajā Upsalas pilsētas vietā, bet pēc tam – netālu no mūsu mājas.

Mēģinājām sazvanīt noklīdušos viesus. Viņi, lai arī solīja mūs uzmeklēt, tā arī līdz mums nenonāca. Mazliet vēlāk atradām abas zviedru meitenes un vienu puisi turpat netālu pļaviņā guļam un baudām sauli. 

Mūsu zviedru paziņas katrs no savas somas vilka ārā pa vienam gaļas vai zivs gabaliņam un novietoja uz grila. Izrādās, šeit katrs cep, cik pats paņēmis līdzi un ar citiem nedalās. 

Uzaicinājām viņus doties pie mums uz mājām, lai svinēšanu turpinātu. Gregs aizdedza grilu, es sanesu uz galda ēdamo un, kamēr grils iesila, sāku aicināt visus cienāties. Manam uzaicinājumam nebija atsaucības. Nodomāju – kautrīgi tie zviedri -, tāpēc mudināju vēl sparīgāk. Iespējams, viens vai divi no mūsu viesiem, arī beidzot saņēmās pagaršot salātus un pārējo, kas atradās uz galda. 

Pa to laiku grils bija uzsilis un bija laiks cept gaļu. Tikai tagad es sapratu, kāpēc mans iepriekšējais uzaicinājums cienāties tika uzņemts bez atsaucības. Mūsu zviedru paziņas katrs no savas somas vilka ārā pa vienam gaļas vai zivs gabaliņam un novietoja uz grila. Izrādās, šeit katrs cep, cik pats paņēmis līdzi un ar citiem nedalās. 

Jāatzīst, ka šī pieredze ir mans lielākais Zviedrijā piedzīvotais kultūršoks. Un, kā izrādās, tā šeit ir pieņemts. Visticamāk, mazliet dīvaina viņiem šķitu es, piedāvādama savu sagādāto ēdienu citiem. Teikšu godīgi, man pēc šī piknika vēl ilgāku laiku bija tāda nelāga sajūta. Un apņemšanās, ka es nekad nevēlos šajā ziņā šeit būt kā savējā. Nevēlos doties ar draugiem piknikā un nedalīties līdzi paņemtajā.

Kas notika pēc grilēšanas? Abas zviedru meitenes divatā „nolocīja” līdzi paņemto torti, nepiedāvājot ne gabaliņa kādam no apkārtējiem. Ak jā, daži bērni tika pie sava kūkas gabaliņa, jo paši pēc tā meitenēm pajautāja.

Tomēr mana vīra degustēšanai piedāvāto konjaku un vodku atbraukušie zviedru puiši nebrāķēja. Cienājās mīļuprāt. Nācās tikai nedaudz pastāstīt par armēņu konjaka lielisko slavu un kvalitāti, jo puiši par to neko nebija dzirdējuši, tāpēc raudzījās uz to ar aizdomām.

Māra Simons

, mammām.lv reģistrētā māmiņa

Māra par sevi:

Kopš 2007.gada nogales dzīvoju Zviedrijas pilsētā Upsalā. Nokļuvu tur sava toreiz vēl nākamā vīra dēļ. Gregs ir jaunzēlandietis, bet nu jau septiņus gadus dzīvo un strādā par pētnieku Zviedrijā. Audzinām divus dēlus: manu astoņus gadus veco dēlu Andreju un deviņus mēnešus veco Martinu. Ik pa laikam mūs apciemo arī Grega deviņgadīgie dvīņu puikas. Pirms pārcelšanās uz Zviedriju strādāju PR jomā. Pašlaik mans vienīgais darbs ir būt mammai.