Pārsteigumi Dzimtenē

Pavisam nesen devos tramvaja braucienā pa Rīgu un iepazinu e-talona darbības principus. Tos man laipni izstāstīja tramvaja pasažieri. Abos braucienos – turp un atpakaļ – divi vīrieši, pirms es paguvu kādam palūgt palīdzību, paši piedāvāja iecelt un izcelt bērnu ratiņus. Jā, Zviedrijā man nav jādomā par to, kā tikšu sabiedriskajā transportā, bet tur savukārt nav tik atsaucīgu un palīdzēt gatavu cilvēku. Tāpat patīkami, ka ar iekļūšanu daudzos trolejbusos Rīgā vairs problēmu nav.

Mans šīs vasaras viens no lielākajiem atklājumiem Latvijā ir Tele 2 mobilais internets. Fantastiski ērti un viegli piekļūt internetam, ja līdzi savs portatīvais dators. Es neesmu tehnikas guru, tomēr dažkārt man šķiet, ka Latvijā nereti ir daudz vairāk iespēju saņemt šāda veida pakalpojumus par pieņemamu cenu, kas man ļauj būt savienotai e-pasta sarakstē ar Gregu, kurš pirms pievienošanās man un bērniem Latvijā atkal darba sakarā ceļo pa pasauli.

Tikai žēl, ka daudzi man mīļie cilvēki – radi un draugi – piespiestā kārtā izvesti trimdā uz šīs savādās planētas.

Ne gluži pārsteigumus, bet jaukas emocijas man sagādā iemīļoto vietu un draugu apmeklēšana. Īstie draugi ir un paliek draugi, kaut mūs šķir jūra un nav iespējas tikties visai bieži. Tas tomēr savā ziņā ir brīnums! Un šī doma, ka te ir „mani cilvēki”, patiesi sasilda, kad esmu prom.

Ja domāju par Latvijas politikas vidi un pēdējā mēneša laikā dzirdēto ziņu raidījumos, tad Latvija man vairs nešķiet kā virtuve draugu mājās, bet vismaz kā dzīve uz citas planētas. Tikai žēl, ka daudzi man mīļie cilvēki – radi un draugi – piespiestā kārtā izvesti trimdā uz šīs savādās planētas. Protams, lielā mērā paši vien „uzkarsējām” Latvijas ekonomiku un dzīvojām ilūzijās par to, ka viss uzreiz iespējams. Taču vairākas sociālās grupas šādu izrēķināšanos par citu sastrādātajiem „augļiem” nudien nebija pelnījušas.

Jebkura šaurā bezizeja tomēr var kļūt par kā jauna sākumu. Tāds vienmēr ir mans moto. Tā var būt arī Latvijai.

 

Māra Simons

, mammām.lv reģistrētā māmiņa

Māra par sevi:

Kopš 2007.gada nogales dzīvoju Zviedrijas pilsētā Upsalā. Nokļuvu tur sava toreiz vēl nākamā vīra dēļ. Gregs ir jaunzēlandietis, bet nu jau septiņus gadus dzīvo un strādā par pētnieku Zviedrijā. Audzinām divus dēlus: manu astoņus gadus veco dēlu Andreju un deviņus mēnešus veco Martinu. Ik pa laikam mūs apciemo arī Grega deviņgadīgie dvīņu puikas. Pirms pārcelšanās uz Zviedriju strādāju PR jomā. Pašlaik mans vienīgais darbs ir būt mammai.