Pilsētnieks laukos
Mēs ar Luetu (3g.) nupat kopīgiem spēkiem esam izkrāvuši manis sapļauto zāli kamieļu barotavās, un braucam uz lamu un alpaku meiteņu aploku, kad mana jaunākā domīgi ierunājas:
- Tēti?
- Jā, meitiņ?
- Paldies, ka tu pabaroji manus kamielīšus!
Tas bija viens no iemesliem, kādēļ es biju nolēmis šo vasaru
pavadīt citādi, nekā ierasts. Iespēja manām meitām iepazīties ar
dabu klātienē, izjust piederību tai, un mācīties uzņemties
atbildību par mazākajiem brāļiem. Lai gan - kādi tur mazākie brāļi
- pat dienu veca lamiņa ir Luetas augumā :)
Dienu veca lama un trīsgadīgā Lueta.
Pēdējās divas vasaras mēs īrējām māju ar mauriņu Mellužos. Lieliska
vieta, skaista māja, jūra, bet... Dārga īre + ceļš + ēšana +
Jūrmalas caurlaides utt. Tādēļ šogad doma bija - kā vasaru pavadīt
lētāk un jautrāk? Kā izdarīt tā, lai katra diena atkal nesākas ar
mokošo - kur lai aizbraucam, ko lai padaram? Man gribējās vismaz uz
atvaļinājuma laiku nomest menedžera mundieri un nejusties vainīgam
par to, ka atkal Sarmītei (mana sieva) brīvdienas jāplāno manā
vietā ;) Turklāt - esošā ekonomiskā situācija... Doma - nopelnīt
ģimenei pārtiku (ja nu kas), mani sāka vajāt jau ziemas beigās.
Maijā sāku meklēt kādu zemnieku saimniecību, kurā man būtu iespēja
pastrādāt par vēdertiesu un pajumti sev un ģimenei. Un, tā kā man
pašam savu lauku māju nav, meklēju kādu, kurš būtu gatavs tādam
pilsētas sprukstiņam palīdzēt.
Lauku darbi.
Kristaps Blaus bija tas trakais, kurš noriskēja lamas un kamieļus
ievest Latvijā un palaist dzīvot brīvai dabai maksimāli
pietuvinātos apstākļos - bez siltinātām mājvietām vai speciālas
barības nodrošināšanas. Rakšos, netālu no Cēsīm, dzīvo nu
jau 22 lamas (jaunākajai - Kamilla Jautrīte piedzima 19. jūlijā),
gvanako un alpakas (sk. pūdeļveidīgi cirptās radības) un 4 divkupru
kamieļi (kaut kad tūdaļ arī vienīgajai kamieļmammai gaidāms
mazulis!). Ā - vēl 2 briāri (tos kāds vīrs bija pametis likteņa
varā) un 3 aitas (dāvana no kaimiņu aitkopes).
Valda meitas rūpējas par
lamām.
Viss būtu pavisam skaisti, bet manu sievu Sarmīti sākumā šāda ideja
nemaz neiepriecināja, jo viņa ļoti skaidri iztēlojās situāciju,
kurā es arī atvaļinājumā strādāšu, bet viņa arī atvaļinājumā
pieskatīs bērnus :) Labi, ka man ir mana mamma, kurai ir gan vairāk
pacietības, gan pieredzes bērnu audzināšanā... Tagad mums ir
kompromiss - Sarmīte nedēļu dzīvo pa Rakšiem, bet nedēļu cīnās ar
savu topošo biznesu pa galvaspilsētu. Bet par bērniem varu teikt,
ka vietā, kur ir tik daudz ko darīt, un par ko rūpēties, viņi nav
nemaz tik ļoti jāpieskata. Vienkārši jāpatur acīs. Vai ne? :)
Pilsētnieks laukos.
Autors:
Valdis Melderis
,
Radio Skonto
programmu direktors, raidījuma Mans Mazais vadītājs un trīs meitu tēvs