Nemēri kamieli ar savu mērauklu!
Tas bija tik satraucoši — Rakšu saimnieks svelmainajā pirmdienas dienvidū piezvanīja un teica: sveiks, krusttēv, lido šurp — tavs krustbērns beidzot ir piedzimis!
Kamielēns, kura nākšanu pasaulē gaidījām jau kopš Jāņiem (kamieļiem grūtniecība ilgstot NO 13 LĪDZ 15 mēnešiem!), beidzot bija piedzimis. Visi par to bija sajūsmā. Visi, izņemot, kā likās, — kamielēna mammu Fatimu, kas uz zālē mierīgi guļošo bērnu rūca un ik pa laikam mēģināja satvert ar zobiem bērna galvu vai iekost mugurā. Tika nolemts bērnu no mātes pirmajā diennaktī pasargāt, pienu atslaukt un iebarot no pudelītes. Tas izdevās, un kādu brīdi sākotnējais satraukums norima. Tomēr problēma palika — ja nu bērns tā būs jābaro visu nākamo gadu?
Un — nākamajā dienā mamma bērnu pieņēma.
Iepriekšējie Fatimas saimnieki Vācijā ieteica nogaidīt. Un tad,
ja nekas cits nelīdzētu, uzmaukt mammai galvā maisu un kārtīgi
noslānīt — lai kļūst rāmāka un bērnu varētu piedabūt pie pupiem.
Reizēm kamieļiem tā esot — bez saimnieka autoritātes atjaunošanas
neko nevarot panākt... Rakšu ļaudis tomēr nolēma meklēt
citus risinājumus. Un — nākamajā dienā mamma bērnu pieņēma. Turklāt
mēs ievērojām, ka tā „košana” atkārtojas periodiski — ik pēc pāris
stundām. Izrādījās, ka jaunā māmiņa, kā nu mācējusi, vienkārši
centusies piedabūt guļošo bērnu piecelties, lai viņš varētu
paēst....
Autors:
Valdis Melderis
,
Radio Skonto
programmu direktors, raidījuma Mans Mazais vadītājs un trīs meitu tēvs