Rīgā masveidā vairojas kaķi
Izdēdējis, pūžņojošām tramīgām acīm un kustībām, noplukušu svītrainu kažociņu – tādu kaķēnu pie atkritumu tvertnēm un pagalmos redzējis ikviens. Nevienam nevajadzīgi, slimi un badā – tāda ir liela daļa no 200 000 Rīgā klaiņojošajiem kaķiem, raksta portāls www.kasjauns.lv.
LAI IZGLĀBTU KLAIŅOJOŠU KAĶĒNU, SKATIES ŠEIT!
Trakumsērga uzliesmos!
Kaķu aprūpes programmai pašvaldības šogad piešķirtais finansējums
Ls 6700 apmērā beidzās jau maijā, līdz ar to dzīvnieki, kuri netika
vakcinēti un sterilizēti, turpina mitināties daudzdzīvokļu māju
pagrabos un pagalmos. Šogad par domes līdzekļiem tika palīdzēts
apmēram 1000 kaķiem. Viena kaķa noķeršana un sterilizēšana izmaksā
ap Ls 15 – Ls 20, stāsta Rīgas domes Vides departamenta galvenā
speciāliste Ināra Egle. Programma darbojas kopš 2003. gada, kad
tika nolemts pret dzīvniekiem, kuru Rīgā ir tik daudz, izturēties
humāni. Pirms tam kaķi tika ķerti un iemidzināti. Niecīgā
finansējuma pietiek pavisam nelielam kaķu skaitam, tāpēc
uzņēmīgākās kaķu barotājas (pārsvarā sievietes) jau savlaicīgi
piezvana uz pašvaldību un „iestājas rindā” uz poti. I. Egle saka,
ka iedzīvotāji visu gadu turpina zvanīt un rakstīt pašvaldībai, gan
atklājot kaķu smago likteni, gan sūdzoties par kaķu kolonijām, kas
it kā pārnēsā slimības.
Biedrības Dzīvnieku SOS valdes priekšsēdētāja Laura
Karnīte skaidro, ka kaķus nevar uzskatīt par slimību pārnēsātājiem,
jo dzīvnieku kaites cilvēkiem nelīp. Bažas viņā rada iespējamā
saslimšana ar trakumsērgu. „Tas ir tikai laika jautājums, kad kaķi
sāks slimot ar trakumsērgu, atsevišķi gadījumi jau bijuši. Ar
trakumsērgu slimas lapsas pilsētā ieklīst aizvien biežāk – katru
mēnesi redzam sižetus televīzijā,” saka L. Karnīte. Viņa piebilst,
ka izplatītais uzskata, ka no kaķiem pagrabos sarodas blusas, ir
pilnīgi aplams, jo kaķu blusas paliek dzīvnieka kažokā un nekur
prom nebēg. Ja telpās parādās blusas, tās ir no cilvēkiem.
Nežēlīgā kaķu dzīve
Kaķi vairojas ģeometriskā progresijā, tātad piecu gadu laikā vienas
kaķenes pēcnācēju skaits sasniedz ap 20 000 dzīvnieku. Tāpēc viens
noķertais kaķis nozīmē, ka turpmāko piecu gadu laikā būs jau par 20
000 minčiem mazāk.
Rīgas dzīvnieku patversmes kaķu ķērāji rīkojas šādi: pēc izsaukuma
ierodas vietā, kur konstatēta kaķu kolonija, notver dzīvniekus,
aizved uz Veterināro dienestu, kur pusmežonīgie kaķi tiek
sterilizēti un vakcinēti. Nākamajā dienā viss bariņš tiek atvests
atpakaļ uz dzīvesvietu. L. Karnīte stāsta, ka runču sterilizācija
ir lētāka, kaķenīšu - dārgāka.
Dzīvnieku SOS sadarbībā ar interneta portālu ziedot.lv ir
izveidojuši projektu Kaķu dzīve. Cilvēki tiek aicināti
ziedot dzīvnieku sterilizācijai. Šobrīd saziedoti vairāk nekā Ls 11
000. Katru dienu palīdzība tiek sniegta 30-50 kaķiem. Tā kā kaķu
problēmu pašvaldība viena pati atrisināt nevar, cilvēki tiek
aicināti aktīvāk iesaistīties, pašiem noķerot un par projekta naudu
aizvedot vakcinēt dzīvnieciņu. Protams, precīzu aprēķinu nav, jo
kaķus neviens nav skaitījis, bet tiek lēsts, ka pie vienas mājas
mikrorajonos mitinās apmēram trīs kaķu kolonijas, katrā no tām ir
ap desmit kaķu, tātad trīsdesmit kaķu dvēselītes. Tiek lēsts, ka
Rīgā mīt ap 200 000 kaķu. Jautāta, vai kaķu skaits pieaug vai
samazinās, L.Karnīte atbild, ka to skaits paliek relatīvi
nemainīgs, jo daba ir daba – daudzus noindē, sabrauc, tie slimo.
„Ar to ir jārēķinās, ka klaiņojošie kaķi tik drīz no Rīgas ielām
nenozudīs. Šie dzīvnieki, no vienas puses, ir mežonīgi, no otras –
bez cilvēku palīdzības izdzīvot nevar. Daudzas sievietes, kuras
uzņēmušās rūpes par klaiņojošajiem dzīvniekiem, labprāt sterilizētu
kaķus, bet tas nav lēti.”
I. Egle piebilst, ka, piemēram, Maskavā ļoti liela problēma ir
klaiņojošu suņu ordas, pie mums bijuši daži gadījumi, kad atrasti
klaiņojošu suņu bari, bet biežāk gan tiek ziņots par vienu pamestu
vai noklīdušu suņuku.
Autore: Evija Hauka, www.kasjauns.lv