Paldies, ka palīdzēji trūcīgajai daudzbērnu ģimenei!

Vispirms lielais paldies jāsaka kādai portālā mammam.lv/tetiem.lv reģistrētajai māmiņai Kristīnei (viņa vēlējās palikt anonīma), kas vērsās pie mums ar lūgumu izvietot aicinājumu pēc palīdzības minētajai ģimenei!

Kristīne bija tā, kas saņēma labo cilvēku zvanus un organizēja, lai dāvinājumi nonāktu pie grūtībās nonākušās ģimenes. Palīdzības akcijas laikā viņa mums arī regulāri ziņoja, kas jau ir sagādāts un kādām dāvanām viņai vēl jābrauc pakaļ. Publicēšu fragmentus no Kristīnes vēstulēm:

„Vai varētu visiem publiski pateikties arī caur portālu? Paldies, paldies, paldies! :) Apraudzīju mazo sirsniņu Sintiju (jaunāko ģimenes atvasi — meitenīti, kas dzimusi priekšlaicīgi; kad sākās akcija, viņa ar māmiņu atradās slimnīcā veselības stāvokļa dēļ — aut.), tagad tiek piebarota ar Aptamil maisījumu. Jāsaka, ka tagad viņiem dzīvošanas apstākļi ir daudz labāki, nekā iepriekš tajā mājā, par kuru biju rakstījusi.”

„Atsaucās ap desmit cilvēkiem, arī no ārzemēm! Gaida, kas dzīvo ārzemēs, pat aizsūtīja savas meitas uz slimnīcu apraudzīt māmiņu un meitiņu.”

„Inga no Īrijas pārskaitīja naudiņu un es iegādājos mazajai putriņu, vanniņu, šķērītes, termometru u.c. vajadzīgos sīkumus.”

„Vakar tieši biju ceļā uz laukiem, lai nodotu paciņu. Mazie bija tik priecīgi par skolas mantām, ko dāvāja palīdzēsim.lv (īpašs paldies Ilzei)! Liekas, ka šonedēļ atzīmes būs vienu balli augstākas.”

„Visiem liels paldies par to, ka spēj just līdzi — kopā var kalnus gāzt! Es pat vēl neesmu pie visiem labajiem rūķiem iebraukusi pakaļ mantām, jo pati ar mazo biju nokļuvusi slimnīcā, bijām saaukstējušies kartupeļu talkā.

„Izskatās, ka ģimenītes tētuks ar’ pamazām sāk atgriezties saimē, šodien brauca gādāt malku no pagasta. Mēs ar māmiņu sarunājām, ka tās drēbītes, no kurām mazā Sintija būs izaugusi, nodod man atpakaļ un es gan jau sameklēšu nākamo mazo cilvēciņu, kam tās ir nepieciešamas.„

„Visi skaļi teica PALDIES, esot jau daudz priecīgāk ap sirsniņu.:)
Šobrīd it kā viss būtu nostājies daudzmaz uz sliedēm, atliek tikai pašiem domāt, kā dzīvos tālāk. Varēja redzēt, ka viņiem sirsniņa sāka pukstēt ātrāk, kad saprata, ka nav pamesti.”