Priecāties var arī par netīriem traukiem!
Reiz viens mans dēls, uz vecāku burkšķēšanu par pilnu izlietni trauku, jautri atbildēja: "Mēs tak speciāli nemazgājam, lai jūs redzētu, ka esam labi paēduši un priecātos!" Nu ko tu neteiksi, šitādam razbainiekam!
FOTO: Mammamuntetiem.lv
Un te es lasu šodienas MĀJAS VIESĪ (23.I.2009) pie Vijas
Beinertes raksta, kurus aizvien rūpīgi lasu, "LAIMES FORMULA", šādu
pārdomu tekstu:
Esmu priecīgs par savu bērnu, kas nemazgā traukus, bet skatās
televizoru, jo tas nozīmē, ka viņš ir mājās, nevis uz ielas;
par ienākuma nodokli, kas man jāmaksā, jo tas nozīmē, ka man ir
darbs;
par savandīto māju, kas man jāsakopj pēc viesībam, jo tas nozīmē,
ka man ir draugi;
par sūdzībām par mūsu valdību, jo tas nozīmē, ka mums ir vārda
brīvība;
par sievieti, kas baznīcā dzied nepareizā meldijā, jo tas nozīmē,
ka es dzirdu;
par mazgājamās un gludināmās veļas kaudzi, jo tas nozīmē, ka man ir
drēbes;
par nogurumu un sāpošiem muskuļiem vakarā, jo tas nozīmē, ka esmu
varējis strādāt;
par modinātājpulksteņa zvanu rīta agrumā, jo tas nozīmē, ka esmu
dzīvs!
Tas ir tas skatiens, kurš mums nepieciešams, brienot pa peļķēm
ziemas vidū, raugoties uz kaķu negantībām pie māju stūriem, jo tas
nozīmē, ka pavasaris tuvojas!
P.S. Ja kāds redz vēl citus negaidītus prieka iemeslus, lūdzu,
neturiet pie sevis, bet lieciet komentāros.
Avots: www.janabaznica.lv
