Piedzērušos vecāku gultā miris zīdainis

Pēdējās divas nedēļas iekrāsojušās melnā krāsā, ne vien pasaulē, bet arī pie mums Latvijā. Miruši un smagas traumas guvuši vairāki jaundzimušie, bērni un pusaudži...

Linards nodzīvoja tikai nepilnus četrus mēnešus, viņa dzīvība izdzisa 25. marta vēlā vakarā. Sākotnējā izmeklēšanā noskaidrots, ka tovakar vecāki iedzēruši, tiesa, kad nelaimes vietā ieradās likumsargi, reibums jau bija izgulēts. Pēc kārtējās alkohola devas vecāki – 34 gadus vecais Aivars un 33 gadus vecā Aksana – bija devušies gulēt un mazo Linardu neielika viņa gultiņā, bet gan paņēma sev blakus. Zēna tēvs pamodies pirmais un pamanījis, ka ar mazo kaut kas nav kārtībā – no mutes tecējušas asiņainas putas, bet āda bija kļuvusi zilgana. Vīrietis neelpojošo dēlu mēģinājis atdzīvināt, bet tas viņam nav izdevies. Diemžēl arī izsauktajiem ātrās medicīniskās palīdzības ārstiem neizdevās glābt zīdaiņa dzīvību.

Bērna nāves cēloņus noteiks tiesu medicīniskā ekspertīze, un tad arī būs zināms, kāpēc puisēns nomira. Māte policistiem skaidrojusi, ka bērns ne ar ko nav slimojis, bijis pabarots un aprūpēts, tāpēc viena no versijām ir, ka nāve iestājusies no tā, ka kāds no pieaugušajiem Linardam uzgūlies virsū un ar savu svaru nospiedis.

Ģimene jau sen ieguvusi nelabvēlīgas ģimenes statusu un atrodas bāriņtiesas uzraudzībā. Lielvārdes bāriņtiesas darbiniece »VZ« par notikušo atteicās sniegt jebkādu informāciju, norādot, ka viņas uzdevums ir aizstāvēt bērnu intereses, bet viņas tiesības, ko regulē likums, ir nesniegt presei nekādu informāciju.
 

«Aksana agrāk bijusi laba meitene, bet tad pazaudēja dzīves jēgu, drausmīgi sāka dzert un kļuva par viegla rakstura sievieti, bet ko tur var gribēt – dzēra viņas māte un tēvs, arī brālis nodzērās,» atceras Avotu dzīvojamā masīva sētniece.

Trīs vecākie bērni mātei nevajadzīgi
Savulaik Aksana kopā ar savu pirmo vīru Margotu, abiem vecākajiem dēliņiem, vecākiem un brāli dzīvojusi Lielvārdē, Avotu masīvā. Šeit viņus atceras labi un teic, ka ģimene nav bijusi nedz ļauna, nedz agresīva, taču pārāk aizrāvusies ar alkohola lietošanu. «Aksana agrāk bija laba meitene, bet tad pazaudēja dzīves jēgu, drausmīgi sāka dzert un kļuva par viegla rakstura sievieti, bet ko tur var gribēt – dzēra viņas māte un tēvs, arī brālis nodzērās,» atceras Avotu ielas sētniece. Aksana neesot rūpējusies par saviem bērniem, regulāri kaut kur pazudusi, pametot bērnus vienus. Rūpes par puikām uzņēmusies Aksanas brāļasieva, kura audzināja arī savus divus bērnus. «Brāļasievai taču uz darbu bija jāiet, viņa ļoti cīnījās un gribēja palīdzēt vīramāsas ģimenei. Tagad viņa dzīvo kaut kur ārzemēs, bet Aksanas puikas ir bērnunamā,» zina teikt sētniece. Jāpiebilst, ka 2004. gada pavasarī Aksana laidusi pasaulē meitiņu, kurai gan atšķirībā no brāļiem, kas ir trīs un septiņus gadus vecāki un kam dots tēva uzvārds, ir mammas uzvārds. Arī meitiņu Aksana neaudzināja, un viņas liktenis ir līdzīgs brālīšu liktenim.

Tiesās par dzīvesdrauga nonāvēšanu
«Kamēr Margots bija dzīvs, viss vēl kaut cik turējās,» nopūšas bijusī kaimiņiene. Viņa stāsta, ka Margota dzīve ar Aksanu nav bijusi rožaina. Vīrietis vairākus gadus strādājis Rīgā par taksometra vadītāju, taču, atgriežoties mājās Lielvārdē, allaž priekšā bijušas piedzērušās sejas un ienākušas ziņas par dzīvesbiedres sānsoļiem. Arī Margots sācis arvien vairāk dzert, līdz palicis bez autovadītāja apliecības un arī taksista darba. «Vienā no pēdējām reizēm, kad Margotu satiku, viņš teica, ka Aksanas dēļ viņš vairākas reizes smagi piekauts. Margots bija greizsirdīgs,» atceras sētniece.

Tomēr punktu Margota dzīvei 2007. gada novembrī pielikusi pati Aksana. Sieviete kopīgas iedzeršanas laikā vīrieti smagi piekāvusi, kā rezultātā viņš nonācis slimnīcā ar tūsku galvas smadzenēs, kur arī drīz vien miris. Krimināllietu, kurā Aksana apsūdzēta pēc Krimināllikuma 125. panta 3. daļas – par tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanu, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā nāvei, Ogres rajona tiesā plānots izskatīt šā gada septembra beigās. Tiesai vajadzēja notikt jau pērn oktobrī, taču mazā Linarda dēļ, kas bija vairs nepilnu divu mēnešu attālumā no dzimšanas, sēde tika atlikta. Aksanai par smago noziegumu draud cietumsods no trīs līdz pat 15 gadiem.

Aksana esot piebremzējusi ar dzeršanu
Traģēdija ar Linardu notika lauku viensētā, kur dzīvesvietu īrē Aksanas māte Ļusja un jau vairāk nekā gadu dzīvo arī Aksana ar savu dzīvesdraugu Aivaru. Diemžēl »VZ« šeit nevienu sastapt neizdevās. Pagalmā žāvējās nesen izmazgāta veļa, bet daļa netīro apģērba gabalu vēl bija samērkti lielā emaljētā katlā. Durvīs no ārpuses bija palikušas atslēgas, taču uz klauvēšanu pie durvīm un logiem neviens neatsaucās. Caur nemazgātajām rūtīm varēja redzēt, ka mājā iekšā valda liela netīrība un nekārtība, tuvu logam atrodas dīvāns ar savandītām netīrām segām un spilveniem, kur laiski izgūlies kaķis. Uz vienas no palodzēm bija nolikta degvīna glāzīte, kurā ielikta balta svece. Tiesa, pagalms bija sakopts, tukšās degvīna pudeles glīti saliktas spainī. Taču ļoti daudzas degvīna un alus pudeles, kā arī plēves gabali un dažādi citi atkritumi peldēja līdzās mājai esošajā dīķī.

«Kopš mazais piedzima, neesmu Aksanu redzējusi piedzērušos. Māte arī apgalvo, ka Aksana vairs nedzer un nepīpē, Aivars gan iedzerot, un tad Aksana ļoti dusmojoties,» stāsta kaimiņiene Velta. Savukārt citi ģimenes pazinēji zina teikt, ka tieši Aivars esot tas, kas vairāk rūpējies par mazo, vien ar piebildi «dzeršanas starplaikos», kas gan salīdzinājumā ar laiku pirms Linarda piedzimšanas kļuvuši retāki un mazāki. Un tieši tētis bijis tas, kas mazo vedis uz obligātajām apskatēm pie ārsta. Kopš dzemdībām Aksana neesot bijusi arī Lielvārdes centrā esošajā mājā, kur, kā norāda lielvārdieši, «pulcējas dzērāji un bomži». «Aivars gan te ienāk visai bieži. Aksanu vien dažas reizes esmu redzējis ejam garām ar ratiņiem,»> stāsta nama pastāvīgais iedzīvotājs Jānis.

Regulāri pirkuši govs pienu zīdainim
Ceļa pretējā pusē dzīvojošā kaimiņiene, kura nevēlējās nosaukt savu vārdu, par Aksanu runā gandrīz kā par mītisku būtni, jo tā arī ne reizi jauno sievieti neesot skatījusi vaigā. Kopš Linarda piedzimšanas ik pārdienas pie kaimiņienes pēc svaiga govs piena nākusi gan puisēna vecmāmiņa Ļusja, gan tētis Aivars, gan Aksanas brālis, bet pati sieviete nekad. «Ļusja katru mēnesi, kad saņēma naudu, samaksāja man par visu mēneša piena devu un tad regulāri nāca tam pakaļ. Viņa teica, ka pienā vārot mazajam putriņas. Pēc piena viņi nāca no rītiem un tad parasti bija skaidrā. Pati puisīti neredzēju, bet tie, kas bija redzējuši, teica, ka mazais ir smuks, apaļiem vaidziņiem, apvēlies. Domāju, ka bērniņš nebija pamests novārtā un notikušais droši vien ir vienkārši nelaimes gadījums, » stāsta kaimiņiene. Par Ļusjas saimi sieviete nevarot sūdzēties, ģimene esot miermīlīga, nekādus tračus nerīkojot, kaušanās un lamāšanās nenotiekot. «Nu jā, tik vien kā nodzērušies viņi visi tur.» Ļusja pēc mazdēliņa nāves ļoti pārdzīvojusi, viņai pat rokas trīcējušas. Nelaimes brīdī omas neesot bijis mājās, tāpēc viņa nezinot, kas īsti un kā noticis, taču sieviete kaimiņienei taisnojusies, ka meita neesot vainīga mazuļa nāvē. Aksana, jau iepriekš zinot, ka mazais ap pusnakti celsies ēst, bija sagatavojusi un segās satinusi pudeli ar putru. «Aksana pamodusies no tā, ka bērniņš ļoti skaļi iegārdzies, ievilcis elpu. Viņa gribējusi viņu barot, bet tad pamanījusi, ka mazajam kaut kas nav normāli,» Ļusjas stāstīto atceras kaimiņiene.

«Aksana agrāk bijusi laba meitene, bet tad pazaudēja dzīves jēgu, drausmīgi sāka dzert un kļuva par viegla rakstura sievieti, bet ko tur var gribēt – dzēra viņas māte un tēvs, arī brālis nodzērās,» atceras Avotu dzīvojamā masīva sētniece.

Autore: Sandra Strazdiņa, www.nra.lv

Materiāls publicēts sadarbībā ar izdevniecību Mediju Nams.