Īriss – faronu augs

Vēsture, kultūra un mīts
• Jau ēģiptieši audzēja īrisus Nīlas upes ielejā. Faraoni augstu vērtēja īrisu esenci.  
• Senie romieši un grieķi lietoja īrisu sakneņus gan medicīnā, gan parfimērijā.
• Viduslaikos īrisu saknes bija ļoti pieprasītas, jo tika lietotas ūdens (ūdens bija domāts roku mazgāšanai pēc maltītēm), kā arī drēbju un gultasveļas aromatizēšanai.
• Īrisa nosaukums ir cēlies no grieķu dievietes Irīdas vārda. Viņa bija dievu vēstnese – vidutāja starp debesīm un zemi.
• Īriss ir Florences pilsētas oficiālais zieds. Tas ir arī galvenais simbols, kas redzams pilsētas ģerbonī.
• Vīnogu audzētāji bieži izbārstīja īrisa sakņu pulveri starp vīnogulāju rindām, lai piešķirtu vīnam īpašu aromātu.
• Florence ir viena no nedaudzajām pasaules pilsētām, kurā īrisus audzē pēc senajām tradīcijām.

Īriss kā augs
• No zināmajām 300 īrisu šķirnēm, tikai 3 tiek lietotas parfimērijā: Pallida īriss (visekskluzīvākais īrisu paveids, kura destilāts ir Infusion d’Iris sastāvā), Germanica īriss un Florences īriss.
• Lai gan īrisu destilātam piemīt vijolītēm līdzīga smarža, svaigi īrisa ziedi nesmaržo nemaz.
• Vēstures gaitā ir noskaidrojies, ka tikai nedaudzām kultūrām ir nepieciešama tik īpaša aprūpe kā īrisiem – tiem var pielīdzināt tikai īpašas vīnogu šķirnes.
• No 100 kilogramiem īrisu sakneņu pulvera ir iespējams iegūt ne vairāk kā 100 gramus esences.
• No katras īrisu tonnas ir iespējams iegūt tikai divus kilogramus ēterisko eļļu.
• Īriss ir viena no visdārgākajām sastāvdaļām parfimērijā. Mūsdienās 1 kilograma attīrītas īrisu esences cena var pārsniegt 50,000 Eiro.    

Audzēšanas process: Pallida īrisi
• 1. SOLIS: Īrisu ražu var ievākt otrajā vai trešajā gadā pēc to iestādīšanas. Vislabākais ražas novākšanas laiks ir no jūlija vidus līdz septembra vidum, kad auga sakni ir viegli nomizot.
• 2. SOLIS: Sakni nomazgā un nomizo ar rokām, tad atstāj žūt sešas vai septiņas dienas.  
• 3. SOLIS: Pēc izžūšanas, īrisu sakņu kaudzes tiek uzglabātas vēsā, sausā vietā aptuveni 3 gadus, līdz brīdim, kad sāk izdalīties īrisam raksturīgās, pēc vijolītēm saldi smaržojošās ēteriskās eļļas. Vislielāko daudzumu eļļas var iegūt trešajā gadā.

Par Pradas tualetes ūdeni Infusion d'Iris stāsta parfīmu meistare Daniela Andriera
Par ceļu, kādu ir veicis smaržūdens Infusion d’Iris, līdz tas pārtapa par tualetes ūdeni Infusion d'Iris parfīmu meistare stāsta, ka abi produkti savā būtībā ir ļoti tuvi, bet, tai pat laikā, atšķiras viens no otra. Viņa vēlējās nevis pastiprināt mandarīnu noti šajā aromātā, bet gan attīstīt fantāziju par īrisa zieda iespējamo smaržu. Viņas mērķis bija radīt kaut ko jaunu un negaidītu. Īrisa aromāts slēpjas auga saknē. Ziedi netiek izmantoti parfīmu ražošanā. Ražotāju mērķis bija izdibināt, kā varētu smaržot īrisa zieds. Lai izteiktu „iespējamo” zieda būtību, tika izmantotas maijpuķītes, vijolītes, heliotropu – ļoti maigas ziedu notis. Rezultātā, jaunais produkts ir ļoti tuvs iepriekšējam Infusion d’Iris. "Ieelpojot jauno aromātu, Jūs saprotat, ka tas ir no tās pašas saimes, bet tomēr pavisam atšķirīgs. Tas ir kā jauna nodaļa Jūsu mīļākajā grāmatā, kurā iemīļotie varoņi dodas jaunos piedzīvojumos. Tas šķiet ļoti pazīstams, bet tomēr ir jauns stāsts, kas, manuprāt, ir visnotaļ skaisti un aizraujoši," saka Daniela Andriera.