Valsts soda par to, ka mums ir bērni?

Esmu apzinīga nodokļu maksātāja. Līdz nelabumam... Apzinīga māte, vismaz cik nu likumā tas prasīts. Man ir trīs bērni (6, 5 un 3 gadi).  Ar vīru esmu pašķīrusies, oficiāli gan vēl nekas nav nokārtots, nav piekrišanas, nav tiesas atbalsta. Likumā noteikto summu (alimenti, lai būtu) bērniem tēvs dod. Savus bērnus protu aprūpēt un arī apmaksāt viņiem nepieciešamās lietas un vietas, tai skaitā dzīvokļa rēķinus un bērnudārzus, ko vienmēr maksāju apzinīgi un laikā. Man bija neliels darbiņš, ko veicu mājās - rakstīju žurnālam. Rudenī, kad jaunākais devās b/d gaitās, nolēmu iet mācīties pilna laika klātienē, galvenokārt tāpēc, ka negribēju mesties uzreiz darbā līdz ausīm, ja nezinu, vai bērns iejutīsies dārziņā, vai ne. Turklāt  manam mazākajam ir astma, bet lielākajam hiperdinamiskie uzvedības traucējumi. Un, galu galā, uzlabot savas zināšanas labākam darbam nākotnē vienmēr ir pozitīvi. Apzinoties savu atbildību bērnu un valsts priekšā, nolēmu apgūt lietvedību bez maksas, tātad arodskolā. Esmu strādājusi šajā jomā, patīk un padodas, turklāt vēl iespēja saņemt stipendiju (no 7 – 20 latiem).

100 lati par dārziņu,  no 70 līdz pat 100 latiem jāmaksā par dzīvokli, tad vēl ūdens, elektrība, internets un veļas mašīnas kredīts…

Sākoties vispārējai krīzei, sapratu, ka tā skar arī mani. Darbiņa man vairs nav, toties ir rēķini, kas nez kāpēc tika paaugstināti... Un pamazām sāka rasties parādi. No jaunā gada nespēju esošos līdzekļus sadalīt tā, lai par visu samaksātu. 100 lati par dārziņu,  no 70 līdz pat 100 latiem jāmaksā par dzīvokli, tad vēl ūdens, elektrība, internets un veļas mašīnas kredīts…  Nekādu neapdomīgu kredītu un maksājumu man nav. Bet man tam visam vienkārši naudas vairs nav! Vienkārši pietrūkst, nerunājot nemaz par to, kā dzīvot pēc rēķinu nomaksas... Aizgāju uz pašvaldības sociālo dienestu (četrus gadus te dzīvojam). Pašvaldības sociālajā dienestā bērnu pabalstu un stipendiju nosauca par ienākumiem (kas jau ir likumpārkāpums) un nemaz nepiedāvāja izvērtēt manu stāvokli maznodrošinātās personas statusa piešķiršanai, un daudzbērnu ģimenes statusa piešķiršanai. Un beigās informēja, ka tādu punktu, kā palīdzība bērnudārza maksas par ēdināšanu daļēju vai pilnīgu segšanu, dome ir atcēlusi! Tā kā man nekas nepienākas. Jā, jaukā dome ir atcēlusi arī tādus punktus kā apbedīšanas un bērna piedzimšanas pabalstus. Ko lai saka - jaukā mazpilsētā esmu ielīdusi... Jūtu līdzi visiem vientuļajiem pensionāriem, kas, nedod dievs, tagad ir uz nāves sliekšņa...

Jā, jaukā dome ir atcēlusi arī tādus punktus kā apbedīšanas un bērna piedzimšanas pabalstus.

Šajā sakarā aizgāju uz Domi. Izkaroju pieņemšanu pie priekšsēdētāja. Un ko? Neko! Ņemiet no sociālā dienesta oficiālu  atteikumu, un tad pārsūdziet Domē, ja kas nepatīk... Asprātīgi, ņemot vērā, ka tieši dome ir likvidējusi visus iespējamos punktus par kaut kādu palīdzību... Jākļūst par noziedznieci savas valsts labā un jāsāk tirgoties ar nelegālām precēm! Ar manu raksturu tas labi izdotos! Ja vien nebūtu tas nolāpītais godīgums... Līdz nelabumam... Paldies, valsts, paldies... Šodien uzrakstīju oficiālu iesniegumu pilsētas Domei ar problēmas izklāstu un lūgumu izskatīt manu situāciju… Nu nekas, esmu vēl salīdzinoši jauna, atbildi sagaidīšu… Gribu piebilst,  ka man ir konstatētas šādas tādas veselības problēmas, kuras jānovērš ķirurģiski. Slimības dēļ man ir jāpērk zāles, jāapmeklē speciālisti, un jāguļas slimnīcā… Par pēdējo uzreiz aizmirstu, bet par pacienta iemaksām ir kāda ideja… Ja zinu pareizi, cilvēks kas ir ziedojis savu nieri medicīnai, ir uz mūžu atbrīvots no pacienta iemaksām šajā valstī…  Nu nieres man ir ideāli veselas…

Jākļūst par noziedznieci savas valsts labā un jāsāk tirgoties ar nelegālām precēm! Ar manu raksturu tas labi izdotos! Ja vien nebūtu tas nolāpītais godīgums...

Es lūdzu tikai vienu – dodiet IESPĒJU pašai savu bērnu audzināt, uzturēt un pasargāt! Dodiet man iespēju strādāt, saņemt tik, lai man nevajadzētu skriet uz sociālo dienestu un lūgties. Domāju, ka māmiņām, īpaši vientuļajām, būtu jādod priekšrocības strādāt valsts iestādēs, un saņemt līdzvērtīgu atalgojumu, būtu jādod iespēja strādāt tā, lai varētu izņemt bērnus no dārziņa, no skolas, lai varētu atļauties kopt bērnu slimu mājās, jo lielai daļai nav neviena, kas palīdzētu tos pieskatīt! Vai nevajadzētu beidzot pievērsties auklīšu un auklīšu atalgojuma likumīgai izvērtēšanai? Kā iespējams, ka meitēns, 16 gadi, un veca kundzīte, kam bērnu vispār nav, par bērna pieskatīšanu prasa tik pat, cik auklīte ar atbilstošām zināšanām un pieredzi? Es to vienkārši nevaru atļauties! Kā lai es maksāju nodokļus un audzinu bērnus, ja es pat nevaru atļauties ne strādāt, ne mājās palikt? Šo pēdējo es tad arī jautāju jaunajam labklājības ministram!

Foruma diskusiju lasi šeit.

Iesūtījusi Laura Valtere