"Latvijas lepnumam" par meitas slepkavību piespriež 13 gadus

Meitas noduršanā un mājas nodedzināšanā apsūdzētajam 1963. gadā dzimušajam Vilim Simanovam Zemgales apgabaltiesa šodien piespriedusi 13 gadu cietumsodu ar policijas kontroli uz vienu gadu un sešiem mēnešiem un mantas konfiskāciju, informēja tiesā, ziņo www.kasjauns.lv.

FOTO: Aleksandrs Ivanovs

Tiesa Simanovu atzinusi par vainīgu pēc Krimināllikuma (KL) 117. panta 2. punkta par slepkavību pastiprinošos apstākļos — ja noslepkavota persona, vainīgajam apzinoties, ka tā ir bezpalīdzības stāvoklī, — un pēc KL 185. panta 2. panta par mantas tīšu iznīcināšanu un bojāšanu, ja tā izdarīta ar dedzināšanu vai citādā vispārbīstamā veidā.

Šodien tiesa pasludināja saīsināto spriedumu, pilns sprieduma teksts būs pieejams no 20. aprīļa.

Kā jau ziņots, 2010. gada 28. aprīlī ap plkst.2.35 operatīvie dienesti saņēma informāciju par to, ka Jēkabpilī, Pasta ielā, deg māja. Ierodoties notikuma vietā, blakus mājai esošajā saimniecības ēkā tika atrasts arī 2002. gadā dzimušas meitenes līķis ar vardarbīgas nāves pazīmēm — durtu brūci krūšu kurvja rajonā. Par notikušo tika sākts kriminālprocess pēc KL 117. panta — par slepkavību pastiprinošos apstākļos. Aizdomās par savas meitas noduršanu un mājas nodedzināšanu turētais vīrietis — nogalinātās meitenes tēvs — atzinās nodarītajā. Eksperti nonāca pie slēdziena, ka aizdomās turētais ir pieskaitāms.

Iespējams, ka traģēdija notikusi ģimenes problēmu dēļ. Pirms kāda laika Simanova ģimenē sākušās nesaskaņas un viņam nācies pamest savu dzīvesvietu sievas brāļa mājā. Pašvaldība piešķīrusi vīrietim atsevišķu dzīvojamo platību.

Kā iepriekš informēja Jēkabpils bāriņtiesā, nodurtās meitenes māte vēlējusies vest meitu sev līdzi uz Angliju, tēvs vēlējies, lai meita turpinātu dzīvot ar viņu, bet meitene vēlējusies, lai tētis un mamma atkal dzīvotu kopā. Jēkabpils ģimene, kurā notikusi traģēdija, jau agrāk bija nonākusi bērnu tiesību sargājošo institūciju redzeslokā.

Meitenes māte un tēvs oficiāli nav bijuši precējušies un jau kādu laiku dzīvojuši atsevišķi. Jau iepriekš bāriņtiesā vērsusies gan meitenes māte, gan tēvs, abi vēlējušies panākt, lai bērns dzīvotu kopā ar vienu no viņiem.

Nepatīkami pārsteigts par notikušo pagājušā gada aprīlī bija arī Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs. Viņš pastāstīja, ka notiesātais vēl pirms dažiem gadiem, izglābjot Daugavā slīkstošu pusaudzi, kļuvis par "Latvijas lepnumu" un saņēmis atzinību no Valsts prezidenta.  "Arī es pats šim cilvēkam ne reizi vien esmu spiedis roku un licis to priekšā citiem kā piemēru," ar skumjām teica Jēkabpils mērs.
Jēkabpils pilsētas mājaslapā www.jekabpils.lv atrodama preses relīze, kurā rakstīts par to, kā 2008. gada 11. februārī Vilis Simanovs par cilvēka glābšanu saņēmis balvu no pilsētas domes:

„Jēkabpils pilsētas dome trim jēkabpiliešiem piešķīrusi nauda balvas par cilvēku glābšanu.
8.februārī Domes priekšsēdētājs  Leonīds Salcevičs un vietnieks Viktors Savins uz pieņemšanu bija aicinājuši jēkabpiliešus Madaru Vikšeri, Vili Simanovu un Helēnu Cīruli. Visi šie cilvēki neapjuka kritiskā situācijā un, riskējot ar savu dzīvību, steidzās palīgā tiem, kurus piemeklējusi nelaime.

TV sižets par notikušo — video:


Vilis Simanovs un Helēna Cīrule steidzās glābt divus pusaudžus, kuri, vizinoties ar ragaviņām no dambja, bija ielūzuši ledū. Izdzirdējusi bērnu izmisīgos saucienus, Cīrules kundze izsauca glābšanas dienestu, policiju un mediķus, tad steidzās pagalmā noraisīt veļas auklu. Tai laikā pieskrēja arī Vilis Simanovs. Viņš metās uz ledus un pameta puisēnam auklu, ar kuras palīdzību nelaimē nonākušo izdevās izglābt. Otru zēnu izdevās atrast tikai ūdenslīdējiem.
— Naktīs nevarēju gulēt vēl nedēļas divas, mocīja pārmetumi, ka neizdevās izglābt otru puisēnu, — stāsta Vilis Simanovs. Viņš teic arī, ka pats nekāds īpaši veiklais peldētājs neesot, bet tādā brīdī tas pat neienācis prātā.

Uzrunājot drosminiekus, Leonīds Salcevičs pateicās par pilsonisko atbildību un drosmi un uzvēra, ka cīņā ar noziedzību gan policijai, gan pašvaldībai ļoti nepieciešams sabiedrības atbalsts un palīdzība. L. Salcevičs vēlēja arī, lai vairāk būtu tādu cilvēku, kuri nespēj atstāt  citu nelaimē un paiet vienaldzīgi garām, kad kādam vajadzīga palīdzība.

Madara Vikšere, Vilis Simanovs un Helēna Cīrule saņēma naudas balvu — 100 latus — un vērtīgu grāmatu.”

 

Avots: www.kasjauns.lv

Reklāma
Reklāma