Pērn Latvijā bijis otrs zemākais jaundzimušo skaits kopš 1998. gada
2010. gadā Latvijā bija otrs zemākais dzimušo bērnu skaits kopš 1998.gada — 19 200, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. 1998. gadā Latvijā pasaulē nāca 18 400 bērni, informē www.kasjauns.lv.
Kā atgādina CSP, tas notiek apstākļos, kad vēl joprojām ir
mirstības pārsvars pār dzimstību un negatīvs migrācijas saldo. Tas
kopumā rada nelabvēlīgas tendences Latvijas iedzīvotāju
vecumsastāvā un, tāpat kā Eiropā, arī Latvijā turpinās iedzīvotāju
novecošanās process.
Bērnu un pusaudžu (līdz 14 gadu vecumam) skaits laika posmā kopš
2000. gada samazinājies par 121 600 jeb vidēji par 12 200 gadā, un
to īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā samazinājies no 18%
2000.gada sākumā līdz 13,7% 2011. gada sākumā. Pateicoties
īslaicīgajam dzimstības pieaugumam, kas bija novērojams
iepriekšējos gados, šis kritums paliek lēnāks. Ja 2000. gadā bērnu
un pusaudžu skaits samazinājās par 18 300, tad 2010. gadā — par
2600.
Kopš 2000. gada iedzīvotāju īpatsvars 15 — 64 gadu vecumā ir
palielinājies par 1,7% punktiem. Iedzīvotāju skaits vecumā virs 65
gadiem šajā periodā savukārt pieaudzis par 33 800, un to īpatsvars
kopējā iedzīvotāju skaitā pieaudzis no 14,8% līdz 17,4% vai par 2,6
procentpunktiem.
Analizējot iedzīvotāju skaitu pēc dzimuma, var secināt, ka
2010.gadā vecumā līdz 14 gadiem vīriešu skaits pārsniedz sieviešu
skaitu par 2,2 %, vecuma grupā 15 — 64 gadi jau vērojams sieviešu
skaita pārsvars — par 2,7%, bet vecuma grupā virs 65 gadiem
sieviešu skaits pārsniedz vīriešu skaitu par 35%.
Bērnu un pusaudžu īpatsvars demogrāfiskajā slodzē kopš 1993.gada ir
mazāks par pensijas vecuma iedzīvotāju īpatsvaru, jo ir
samazinājusies dzimstība, pieaugusi darbspējas vecuma iedzīvotāju
mirstība un migrācija.
2011. gada sākumā pensijas vecuma iedzīvotāju skaits uz 1000
darbspējīgajiem iedzīvotājiem bija 1,5 reizes lielāks nekā bērnu un
pusaudžu skaits.
2010. gadā bērnu un pusaudžu īpatsvars ir samazinājies visās 27
Eiropas Savienības valstīs. Vēl lielāks samazinājums nekā Latvijā
(4,2%) ir tikai Lietuvā (5,2%) un Kiprā (5,9%).
Arī veco ļaužu (vecumā virs 65 gadiem) īpatsvars Eiropas Savienībā
ir pieaudzis par 1,8%. Latvijai ir ceturtais lielākais pieaugums
šajā vecuma grupā — 2,5%, aiz Slovēnijas (2,6%), Maltas (2,7%), un
Vācijas (4,4%).
Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, izņemot Dāniju, Grieķiju,
Itāliju, Vāciju, Nīderlandi, Portugāli, Somiju, Slovēniju, Spāniju
un Franciju, ir palielinājies iedzīvotāju skaits vecumā no 15 līdz
64 gadiem.
Avots: www.kasjauns.lv