Zīdainim nespēj noteikt slimības diagnozi, dziednieki izkrāpj naudu

Daudziem iespējams liksies, ka mēs paši pie visa esam vainīgi uzticoties, tādēļ sīkumos neieslīgšu. Mūsu stāsts sākās, kad bērnam bija 3 nedēļas – sākās krampji. Katru mēnesi vai nu vienu vai divas nedēļas dzīvojāmies pa Rīgas bērnu slimnīcu, bijām gandrīz kā pastāvīgie slimnīcas iedzīvotāji, uz mājām atbraucām paciemoties un atkal atpakaļ. Nemitīgi bērnam tika durts visās vietās un ņemtas dažādas analīzes, kuras uzrādīja, ka bērns pilnībā ir vesels, taču no kā rodas krampji – neviens nevar atrast. Vienīgais izmeklējums EEG uzrādīja, ka galvas smadzenēs ir izmaiņas krampju iespaidā. Ārsti teica, ka tie ir vielmaiņas izraisīti epileptiski krampji. 

Ģenētiķi prātoja, ka tēvs un māte ir brālis un māsa

Sākās zāļu lietošanas laiks. Esam izmēģinājuši visas iespējamās pretkrampju zāles, arī tādas, kuras Latvijā nav patentētas, bet pasūtītas no Vācijas, līdz tās vairs nebija iespējams ievest. Lai gan mūsu valstī tiek reklamēts, ka bērniem medicīna ir bezmaksas, tomēr mums nācās par šīm zālēm maksāt katru mēnesi bargu naudu. Nevienas zāles nenesa redzamu rezultātu, un tad ārsti nolēma izmēģināt ketogēno diētu, kuras maisījums katru mēnesi izmaksā aptuveni 450Ls un jālieto aptuveni 9 mēnešus. Pēc pirmajām dienām bērnam radās aknu bojājums un mums to visu nācās pārtraukt. Ārsti tikai plātīja rokas, ka vairs nezina, kā palīdzēt, ieteica iet uz baznīcu, bet par cik es neesmu ticīgā, tad uzskatu, ka baznīca mums nevar palīdzēt. 

Ārsti tikai plātīja rokas, ka vairs nezina, kā palīdzēt, ieteica iet uz baznīcu.

Turpinājās bezgalīgās analīzes. Ģenētiķi tikai pieprasīja visādas jaunas analīzes, kuras atkal neko neuzrādīja. Aizgājām līdz melnajam humoram – ģenētiķi savu nevarēšanu mums izrādīja ar minējumiem, ka mēs ar vīru esam brālis ar māsu, tādēļ arī esot tādas problēmas. Tā nav patiesība, jo mēs ar vīru neesam brālis ar māsu. Tā mūs raustīja, līdz bērnam palika 9 mēneši, un es pateicu, ka pietiek, un mēs pārgājām uz homeopātiju. No homeopātiskajām zālēm sākumā palika labāk, bet pēc tam viss palika pa vecam. Redzēju, ka tas nelīdz, un nomainījām homeopātu, bet ārsts nebija sazvanāms, kad man bija nepieciešams pakonsultēties par bērna slikto pašsajūtu un jaunām krampju lēkmēm. Paralēli bērnu vadāju pie osteopātiem aptuveni pusgadu, bet arī nebija nekādu uzlabojumu. Paldies mūsu osteopātei, kura mūs ārstēja bez maksas! Bet arī tas nevar bezgalīgi turpināties. Tad sākām meklēt dziedniekus Latvijā. Cilvēki ieteica visādus dziedniekus, kuri no kaut kā dzirdējuši, ka viņš palīdz. Viena dziedniece mani pieņēma restorānā Purvciemā - skaitīja visādus pesteļus, bet uz bērnu vispār pat nepaskatījās, jo bērns ar vīru sēdēja mašīnā.

Dziednieki ņem naudu, bet palīdzēt nespēj

Nākošā dziedniece lika braukt pie viņas divas reizes un ieteica mums lietot dažādas zālītes, kuras nekur uz sitienu nevar dabūt. Esmu izrakājusi visu internetu, lai atrastu bērnam nepieciešamo, bet arī tas nepalīdzēja. Nākošais dziednieks lika dzert apvārdotus ūdeņus, bet arī tas nepalīdzēja. Pie pēdējā dziednieka braucām 3 mēnešus katru trešo dienu, bet par cik neredzu nekādu uzlabojumu, es atļāvos pārtraukt visu šito balagānu. Protams, ka tad, kad sazvanies ar konkrēto dziednieku, viņš sola palīdzēt un dod izmisušajiem vecākiem cerību, ka palīdzēs un turpina mūs krāpt, jo par katru reizi ir jāmaksā. Vecāki ir ar mieru darīt visu, ko paprasīs, lai tikai palīdzētu savam bērnam, taču pretī saņem vilšanos. Tiesāties ar viņiem nav iespējams, jo neviens jau par apmeklējumu čeku neizsniedz, tādēļ arī nav pierādījumu, un viņi arī teiktu, ka pati devi naudu - neviens ar varu neatņēma.

Pie pēdējā dziednieka braucām 3 mēnešus katru trešo dienu, bet par cik neredzu nekādu uzlabojumu, es atļāvos pārtraukt visu šito balagānu. 

Es esmu izmisumā, jo mūsu bērnam vēl arvien nav nekādu uzlabojumu, arī ārsti tagad saka, ka mūs vairs nekur nesūtīs, kaut agrāk deva cerību, ka sūtīs uz Austriju uz izmeklējumiem, kurus šeit nevar veikt. Un viss tikai tādēļ, ka bērnam nevar noteikt diagnozi un nezina, ko meklēt. Es vēlētos, lai cilvēki, kuri zina kādu tautas dziednieku un ir pārliecināti par viņa spējām, sazinās ar mums. Varbūt pēc šī mūsu stāsta, atrodas kāds domubiedrs, kas var ko ieteikt – kur un kā meklēt palīdzību ārpus Latvijas. Un morāls atbalsts arī ir atbalsts. 

Šobrīd mūsu situācija ir dramatiska - aptuveni 20 krampji dienā, es vairs nespēju skatīties uz sava bērna ciešanām, tādēļ lūdzu cilvēku palīdzību.

Paldies par atsaucību!

Ar cieņu,

Gundega Lapsa