Labai draudzībai tiešām jāilgst mūžīgi? Nē, nav!

Tā nu pasaulē ir iekārtots — mums ir draugi un tā sauktie īstie draugi. Labāk ir, ja otro būtu vairāk. Taču nedrīkst noniecināt arī pirmos, jo mēdz gadīties, ka tieši viņi tavu dzīvi dara krāsaināku. Mūsu priekšstati par sirdsdraudzeņu būšanu nāk no bērnības — visu darīt kopā, uzticēt otrai slepenākos noslēpumus. Taču bēda ir tāda, ka, lai gan ir svēta apņemšanās vienmēr būt kopā, mēs pieaugam, mūsu intereses mainās, atšķiras dzīvesveidi, un dažkārt šķiras arī dzīvesceļi. Tāpēc cilvēks, ar kuru reiz paredzēji būt kopā uz laiku laikiem, pēkšņi vairs var nebūt sasniedzams un nešķist tik interesants kā agrāk. Lūk, daži gauži tipiski piemēri. Kāda mana paziņa ilgus gadus „cēlās un krita” par savu sirdsdraudzeni. Trakajā uzplaukuma bumā draudzene pamanījās ielīst pamatīgās kredītsaistībās. Diemžēl labi apmaksātais darbs pazuda līdz ar krīzi, un nu viņa to vien dara, kā bēguļo no kreditoriem un tiem draugiem, kam nevar vai negrib atdot naudu. Tas manu paziņu pilnīgi sagrāva. Viņa nebija domājusi, ka cilvēks, kas viņai dārgs, var šādi rīkoties. Tāpēc tagad dedzīgā draudzība sarukusi līdz formālam: „Čau! Kā iet?” Vai arī manai bijušajai kolēģei bija pāris ļoti labu draudzeņu. Kopējas „iziešanas dzīvē”, kopēji ceļojumi, kopēji piedzīvojumi. Taču pienāca brīdis, kad abām draudzenēm piedzima bērni. Katrā tikšanās reizē tika pārrunātas tikai bērnu tēmas, un lieki būtu teikt, ka kopā viņas jau sen nekur nedevās. Kad nupat satiku bijušo kolēģi, viņa tā arī pateica — ar draudzenēm vairs netiekoties, jo neesot pat, par ko parunāt: bērnu atraudziņas, pumpas un jaunie zobi viņu vienkārši padarot traku.

Mūsu priekšstati par sirdsdraudzeņu būšanu nāk no bērnības — visu darīt kopā, uzticēt otrai slepenākos noslēpumus. Taču bēda ir tāda, ka, lai gan ir svēta apņemšanās vienmēr būt kopā, mēs pieaugam, mūsu intereses mainās, atšķiras dzīvesveidi, un dažkārt šķiras arī dzīvesceļi.

Es personīgi arī ticēju, ka draudzība var ilgt, līdz „nāve mūs šķirs”. Tāpēc ilgu laiku kā satelīts riņķoju savas bērnības draudzenes orbītā, taču, dzīvojot dažādās pilsētās un nu jau pat valstīs, man vienkārši nepietiek ar dažām tikšanās reizēm gadā. Tādēļ ļāvos, ka izveidojas citas draudzības ar studiju biedrenēm, bijušajām kolēģēm un pavisam nejauši sastaptajām personām.

Par šķiršanos un sastapšanos
Termins „labākie draugi uz mūžu” spiež mūs domāt, ka tie pavisam īstie piespēlēti mums uz visiem laikiem. Lai arī dažas draudzības patiesi ilgst nu jau ļoti ilgi, tās tomēr vairāk mainās līdz ar mūsu dzīvi. Dažkārt drauga dzīve atspoguļo arī mūsējo, un tādējādi vieglāk palikt kopā. Citas draudzības savukārt izgaist uz visiem laikiem vai arī pēc laika atgriežas un atjaunojas. Laikā, kad dzīve tik negaidīti met līkumus un mainās, vai ir vērts elpināt draudzību tikai veco, labo laiku vārdā? Nevajadzētu baidīties un mulst no tā, ka esam tik dažādi un pieaugam. Nesen draudzene stāstīja: „Agrākie jaunības draugi aptuveni reizi gadā dod ziņu: „Vajadzētu visiem vecajiem satikties.” Man ir dalītas jūtas pret šīm tikšanās reizēm — no vienas puses, retu reizi satikties, uzzināt, kas kuram jauns, nav pārāk daudz prasīts. Taču par draudzību to vairs nosaukt nevaru. Tās ir kaut kādas sentimentālas jaunības dienu atmiņas, kas liek sanākt ik pa reizei kopā. Un katrā šādā tikšanās reizē apjaušu, cik atšķirīgi un sveši esam kļuvuši. Patiesībā taču neko, izņemot sausos faktus, cik kuram bērnu, kā sauc otro pusi, kur strādā, es par viņiem nezinu. Toties man ir daudzi citi draugi, ar kuriem tajā laikā tiktos labprātāk. Kādēļ tērēt tik dārgās stundas kaut kādas jaukas, tomēr pagātnes vārdā?”

Termins „labākie draugi uz mūžu” spiež mūs domāt, ka tie pavisam īstie piespēlēti mums uz visiem laikiem. Lai arī dažas draudzības patiesi ilgst nu jau ļoti ilgi, tās tomēr vairāk mainās līdz ar mūsu dzīvi.

Dažkārt, protams, grūti sagremot, ka draugi mūs atstājuši. Bet varbūt viņiem bija paredzēts iet ar mums kopā tikai nelielu gabaliņu?! Ja kāds izlemj retāk būt tavā sabiedrībā, neuztver to kā apvainojumu, bet palūkojies apkārt — tur noteikti jābūt citām iespējām.

Ko darīt, kad draudzība beidzas
Maini attieksmi. „Mans draugs ir prom!” vaimanu vietā esi pateicīga par to, ka viņš vispār bijis. Katra draudzība mums parāda kaut ko par mums pašām.
Atstāj durvis vaļā. Ja draugs ir prom, bet nekādi negribi viņu pavisam zaudēt, dari zināmu, ka kādu dienu vēlies atkal draudzēties.
Iegūsti jaunus draugus. Īstu draugu nekas neaizvietos, taču jauni draugi palīdzēs. Jo aktīvāka kļūsi, jo vairāk interesantu cilvēku iepazīsi.

Dažādi draugi dažādiem gadījumiem
Lai arī draudzība ir milzu vērtība, tā tomēr nav laulība — kopā priekos un bēdās. Tavām draudzenēm/draugiem ir dažādas gaumes, intereses un temperamenti. Tāpēc nav nekas nosodāms, ja tie mēdz pildīt dažādu draugu funkcijas — ar vienu vari būt pilnīgi atklāta, ar otru izrunāties par karjeru, ar trešo nonstopā pļāpāt par bērniem, bet bez ceturtās nekāds kārtīgs šopings nesanāk. Ir arī tās, ar kurām labprātāk dodies ceļojumos, un vēl kāda, kas slauka tev asaras, kad izšķiries no kārtējā Prinča baltā zirgā.
Kārtīgi pārcilājot savu un man zināmu cilvēku draugu loku, sazīmēju šādas draudzības, taču noteikti, noteikti te būtu vēl ko papildināt.
Draudzenes – parastās jeb īpašās. Šinī grupiņā ir universālās meitenes, kas vairāk vai mazāk piedalās visās mūsu dzīves aktivitātēs. Ar viņām vari būt tu pati. No viņām sagaidi to, ko neceri saņemt no citiem draugiem. Varētu pat teikt — šīs ir tavas labākās draudzenes. Ar viņām izej ielās, izraudies, vari tām piezvanīt nakts vidū, lūdzot palīdzību, un būt droša – ļaunā neņems. 
Interneta draugi. Nets nu reiz kļuvis par dzīves nepieciešamību. Retais tīmeklī nav ticis pie kādas interesantas pazīšanās. Pati e-pastā iepazinos ar vīra bijušo kolēģi. Jāteic, tik spilgtu personību nekad nebiju satikusi. Mani fascinēja viņas dzīvesveids un uzskati. Viņa ieviesa lielākas pārmaiņas manā dzīvē nekā bērns. Ļoti ceru, ka paliksim draudzenes vēl ilgi, pat ja tā arī nekad neizdosies satikties dzīvajā.
Interešu draugi. Daudzas, gaidot bērnu, internetā iepazīstas ar citām topošajām māmiņām. Dažas kļūst tuvākas par citām, tiekas, runājas par ārstiem, mazuļiem, bērnu veikaliem. Kopā pastaigājas. Bērniem pieaugot, draudzība parasti izgaist. Līdzīgi ir ar draugiem, kurus satiec kādos kursos, nometnē vai sporta zālē. Satiekaties, iepazīstaties, padraudzējaties un šķiraties.
Draugi — kolēģi. Tā kā darbā pavadām lielāko dienas daļu, labi, ja arī tur būtu kāda draudzīga seja, kāds, pie kura var aiziet izlamāties, kad klients novedis līdz baltām pelītēm, vai kuru pasaukt kafijā. Bieži ārpus darba šos draugus vispār nesatiekam. Taču gadās, ka tieši darbagalda divās pusēs sākas patiesa un skaista draudzība.
Vīrieši — draudzenes. Tām, kas vispār tic patiesai draudzībai starp vīrieti un sievieti. Parasto draudzeņu kategorijai viņus nepieskaitu, jo draudzība ar vīrieti tomēr ir nedaudz citāda – kas šad tad nozīmē — uzticamāka, patiesāka, atklātāka.
Draudzene ar asti. Ne bez iemesla teic: „Suns ir cilvēka labākais draugs.” Kopš senseniem laikiem pierādīts, ka dzīvniekus un cilvēkus vieno cieša, emocionāla saikne. Turklāt viņi tevi mīl bez nosacījumiem, vienmēr priecīgi redzēt un lieki daudz nejautā. Ja ar divkājainajiem draugiem tev nav paveicies, varbūt aizbrauc uz dzīvnieku patversmi?!
Paziņas — draudzības apļa ārējā daļa. Tu viņus satiec uz ielas, aprunājies, bet uz kafiju mājās neielūdz. Taču nav izslēgts — reiz uzaicināsi arī uz to.

Kur mīt draugi?
Pie draugiem. Pārvācies uz jaunu pilsētu? Aizsūti e-pastus visiem paziņām, lai iesaka kādu, kurš varētu tev palīdzēt iepazīt apkārtni. Draugu burziņi, kāzas — vieta pilna ar jaunām pazīšanās iespējām.
Darbavietā. Ej kafijot, pusdienās, neatraidi ielūgumu iziet ielās pēc darba. Uzaicini arī pati kādu uz kino vai teātri.
Aktivitātēs. Ideāla vieta, jo tām, kuras satiksi, jau būs ar tevi vismaz viena kopēja interese. Piesakies korī, valodu, šūšanas vai citos kursos, jogas nodarbībās vai kā brīvprātīgā palīdze dzīvnieku patversmē.

Tekts: Maija Liepiņa, žurnāls „Marta”

www.kasjauns.lv